Lai arī elektroenerģijas cenas nepārtraukti bijis mainīgs lielums, ko ietekmē gan pasaules biržās notiekošais, gan klimatiskie laikapstākļi un citi faktori, 2025. gada pirmajā ceturksnī tās Nord Pool biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā saglabājās salīdzinoši stabilas, bet nedaudz augstākas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tomēr katras kilovatstundas cena veidojas vairākos posmos – sākot no elektroenerģijas ražošanas izmaksām un pārvades jaudu pieejamības līdz pat finanšu instrumentu izmantošanai cenu riska pārvaldībai. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā veidojas elektroenerģijas cena un kā mainās tirgus tendences.

Kā veidojas elektroenerģijas cenas biržā?

Elektroenerģijas cenas biržā nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, un tās tiek noteiktas katrai nākamās dienas stundai atsevišķi. Latvijā, tāpat kā visā Baltijā un Ziemeļvalstīs, elektroenerģijas tirdzniecība norit Nord Pool biržā – vienotā platformā, kur elektroenerģijas ražotāji un tirgotāji iesniedz savus piedāvājumus un pieprasījumus. Balstoties uz šiem datiem, tiek aprēķināta ikstundas līdzsvara cena.

Cenu ietekmē vairāki faktori. Viens no būtiskākajiem ir pieejamā elektroenerģijas ražošanas jauda konkrētajā brīdī – vai tirgū ir vairāk elektroenerģijas nekā tiek patērēts, vai arī piedāvājums ir ierobežots. Būtiska loma ir arī tam, kādi enerģijas avoti tiek izmantoti – piemēram, vējš, saule un hidroresursi ir lētāki par fosilo kurināmo, piemēram, dabasgāzi vai oglēm.

Svarīgs aspekts ir arī laikapstākļi. Spēcīgs vējš un saulains laiks veicina elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem avotiem, kas bieži vien pazemina cenu. Savukārt bezvējš vai sausums var izraisīt tās pieaugumu. Ne mazāk nozīmīgas ir arī kurināmā cenas pasaules tirgū un CO₂ kvotu izmaksas – tās tieši ietekmē fosilo resursu izmaksas un līdz ar to – arī biržas cenu.

Elektroenerģijas cena mainās ne tikai dienu no dienas, bet arī katru stundu. Piemēram, naktī, kad patēriņš ir mazāks, cenas mēdz būt zemākas, savukārt rīta un vakara stundās – augstākas. Katras valsts tirdzniecības zonā cena tiek noteikta individuāli, ņemot vērā arī elektropārvades iespējas starp reģioniem.

Plašāk par to, kā darbojas elektroenerģijas birža, iespējams uzzināt SPRK tīmekļvietnē.

Kā veidojas fiksētā elektroenerģijas cena?

Atšķirībā no biržas cenas, fiksētā elektroenerģijas cena līgumā paliek nemainīga visu noteikto periodu – parasti vismaz 12 mēnešus. Lietotājs maksā vienu un to pašu cenu neatkarīgi no tā, vai elektroenerģiju patērē rīta stundās, naktī vai brīvdienās. Tā ir izvēle, kas nodrošina stabilitāti un pasargā no biržas cenu kāpuma, bet vienlaikus arī  nesniedz iespēju ietaupīt laikā, kad cenas biržā krīt.

Tirgotāji, piedāvājot lietotājiem fiksēto cenu, uzņemas risku – jo nākotnes biržas cenas nav paredzamas. Lai šo risku mazinātu, viņi izmanto finanšu instrumentus, kas tiek tirgoti Nasdaq biržā. Cenu bāze parasti ir tā sauktā Nord Pool sistēmas cena – vidējais cenu līmenis visā reģionā, kas neņem vērā starpvalstu pārvades jaudu ierobežojumus. Lai precīzāk atspoguļotu konkrētās valsts cenu zonu, tiek izmantoti papildu instrumenti – EPAD (Electricity Price Area Differential), kas kompensē starpības starp sistēmas un konkrētās zonas cenu.

Šādi veidojas fiksētā cena, kas lietotājam nozīmē vienkāršāku budžeta plānošanu, savukārt tirgotājam – nepieciešamību precīzi prognozēt un pārvaldīt cenu riskus.

Kādas ir bijušas elektroenerģijas cenas pēdējā gada laikā?

Elektroenerģijas cenas biržā nepārtraukti svārstās. 2024. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības zonā bija 87,43 EUR par megavatstundu (MWh), kas ir par gandrīz 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Šīs izmaiņas atspoguļo gan labvēlīgus laikapstākļus atjaunojamajiem avotiem, gan situāciju pasaules energoresursu tirgū.

Precīzi dati par elektroenerģijas cenām ir pieejami Nord Pool datu platformā, kur iespējams apskatīt cenas pa stundām, dienām, nedēļām un mēnešiem. SPRK savukārt regulāri publicē pārskatus par cenu izmaiņām, kas papildināti ar komentāriem par galvenajiem tendencēm. Ceturkšņa tirgus apskatos atrodami arī salīdzinājumi ar iepriekšējiem periodiem, bet iknedēļas kopsavilkumos iespējams izsekot aktuālākajām izmaiņām.

Lai informētu un izglītotu sabiedrību par aktuālo enerģētikas nozarē, SPRK ik pirmdienu publicē apskatu par energoresursu cenu tendencēm vairumtirgū (pasaules biržās).

Kā mainās lietotāju izvēle starp fiksētajiem un biržas līgumiem?

SPRK katru ceturksni apkopo datus par elektroenerģijas tirdzniecības līgumu struktūru Latvijā. Jaunākie pieejamie dati par 2024. gada 4. ceturksni liecina, ka fiksētas cenas līgumu īpatsvars pieaug. Mājsaimniecību segmentā tie veido jau 74% no visiem līgumiem, bet juridisko lietotāju vidū – 57%. Vienlaikus biržas cenu līgumu īpatsvars mājsaimniecību vidū saglabājies 16% līmenī, bet juridiskajā segmentā samazinājies līdz 43%.

Šīs izmaiņas norāda uz lietotāju vēlmi pēc prognozējamības un cenu stabilitātes laikā, kad biržas cenas var svārstīties pat vairākas reizes dienā. Tomēr vienlaikus saglabājas arī tādi lietotāji, kuri seko tirgus notikumiem un izvēlas elastīgākus risinājumus.

Lietotājiem, kuriem svarīga ir drošība un stabilitāte, piemērotāka būs fiksētā cena. Savukārt, tiem, kuri ir gatavi sekot līdzi tirgus attīstībai un uzņemties noteiktu risku, biržas cena var sniegt iespēju ietaupīt.