Elektroenerģijas tirgotājiem nav pienākums informēt Regulatoru par saviem nodomiem attiecībā uz lietotāju grupām, kam tiks pārdota elektroenerģija, līdz ar to Regulatoram nav pieejama šāda veida informācija. Šādu informāciju var sniegt tikai paši elektroenerģijas tirgotāji vai arī var izmantot AS “Sadales tīkls” tīmekļvietnē publicēto informāciju par elektroenerģijas tirgotājiem mājsaimniecībām.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu 24.punktam lietotājs, kam pieder vai kurš lieto elektroenerģiju vairākos elektroenerģiju patērējošos objektos, ir tiesīgs slēgt vienu tirdzniecības līgumu vai vairākus elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, tos slēdzot ar vienu vai vairākiem tirgotājiem par vienu vai vairākiem elektroenerģiju patērējošiem objektiem.
Būtiskākie aspekti, lai saprastu, kurš veids lietotājam ir piemērotāks:
| Fiksēts (nemainīga cena) | Biržas (mainīga cena) |
| stabilitāte, prognozējamas izmaksas | gatavība uzņemties risku par svārstīgo cenu, jāseko līdzi izmaiņām Nordpool biržā |
| nav svarīgi - parastais vai viedais elektrības skaitītājs | vēlams - viedais elektrības skaitītājs |
| nav būtiski mainīt savu elektrības lietošanas laiku un daudzumu | var ietaupīt, pielāgojoties un izmantojot elektroenerģiju, kad tā ir lētāka (piemēram, naktīs un brīvdienās) |
Vēršam uzmanību, ka elektroenerģijas tirgotājam, ja tas sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus mājsaimniecības lietotājam, ir pienākums piedāvāt universālo pakalpojumu ar šādiem nosacījumiem:
• elektroenerģijas tirdzniecības periods ir 12 mēneši;
• visā elektroenerģijas tirdzniecības periodā elektroenerģijas cena ir nemainīga;
• līguma pirmstermiņa izbeigšana – bez maksas.
Kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājam, tostarp apakšlietotājam, piegādā elektroenerģiju nosaka Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi. Saskaņā ar 2.1.apakšpunktu apakšlietotājs ir persona, kas pēc vienošanās ar lietotāju izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai un nepērk elektroenerģiju no elektroenerģijas tirgotāja vai sistēmas operatora. Saskaņā ar 68.punktu lietotājiem, kuri pa savā īpašumā vai valdījumā esošajiem elektrotīkliem piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, attiecībā pret apakšlietotājiem ir sistēmas operatora pienākumi un atbildība, bet apakšlietotājiem – lietotāju pienākumi un atbildība. Savukārt 69.punkts nosaka, ka lietotājs, kurš pa savā īpašumā vai valdījumā esošajiem elektrotīkliem piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, drīkst iekasēt no apakšlietotājiem pamatotas elektrotīklu uzturēšanas izmaksas, kas nepārsniedz 10% no tā sistēmas operatora noteiktā elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifa, kura sistēmai ir pieslēgtas lietotāja elektroietaises, ja lietotājs un apakšlietotājs nevienojas citādi.
Ministru kabineta noteikumos Nr.759 “Noteikumi par publisko elektroapgādes tīklu sprieguma prasībām” noteikts, ka publiskajos elektroapgādes tīklos tiek piemērots Latvijā adaptēts Eiropas standarts LVS EN 50160:2010 “Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi”. Minētais standarts uzliek par pienākumu sistēmas operatoriem nodrošināt elektroapgādes kvalitātes raksturlielumus uz elektroietaišu piederības robežas. Ar standarta LVS EN 50160:2010 tekstu iespējams iepazīties pie sistēmas operatora, ar kuru noslēgts sistēmas pakalpojuma līgums. Ja lietotājam netiek nodrošināta normatīvajos aktos un standartos, kas nosaka sprieguma kvalitātes raksturlielumus, noteiktajām kvalitātes prasībām atbilstoša elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu kvalitāte, tad, saskaņā ar Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu 90.punktu un 90.1.apakšpunktu, sadales sistēmas operators piemēro pazeminātu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu. Pazeminātu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķina, attiecīgajai lietotāju grupai noteiktā elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifa elektroenerģijas pārvadīšanas komponentei piemērojot koeficientu 0,5.
Saskaņā ar Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu 58. un 59.punktu lietotājs pats pieņem lēmumu par nepieciešamo elektroapgādes drošumu, un, ja elektroietaisēm nav pieļaujami elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, sprieguma iekritumi un pārspriegumi, veic papildpasākumus nepieciešamā elektroapgādes drošuma sasniegšanai.
Saskaņā ar Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi 91.punktu sistēmas operators reģistrē elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu un nodrošina iespējami ātru (ne ilgāk kā 24 stundu laikā) tā novēršanu. Savukārt, ja elektroenerģijas piegādes neplānota pārtraukuma novēršanas ilgums sadales sistēmas lietotāja objektā pārsniedz 24 stundas, izņemot šo noteikumu 93.punktā minētos gadījumus, sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti vairāk par 100 000 lietotāju, lietotājam piemēro kompensāciju. Kompensācija tiek noteikta kā sadales sistēmas pakalpojumu tarifa samazinājums maksas par pieslēguma nodrošināšanu apmērā par norēķinu periodu, kurā reģistrēts attiecīgais elektroenerģijas piegādes neplānots pārtraukums.
Elektroapgādes pārtraukuma novēršanas laiks var pārsniegt minēto laiku:
• ja bojājumi ir radušies laikā, kad valstī izsludināts vismaz dzeltenais brīdinājums par laika apstākļiem;
• nepārvaramas varas dēļ;
• ja bojājumus nevar novērst lietotāja personāla vai trešo personu apzinātas vai neapzinātas darbības dēļ;
• elektroenerģijas piegāde ir ierobežota vai pārtraukta enerģētiskās krīzes laikā vai pamatojoties uz iestāžu pieprasījuma.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu 77.punktam elektroenerģijas piegādes vai sistēmas pakalpojumu līgums zaudē spēku, ja elektroenerģijas piegāde un lietošana lietotāja objektā nav notikusi vairāk nekā gadu. Savukārt kārtību, kāda tiek atjaunoti jau iepriekš izbūvēti pieslēgumi, šobrīd nosaka ar Regulatora lēmumu Nr.1/8 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai”.
Saskaņā ar Regulatora lēmumu Nr.1/8 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai”, ierīkojot vienu kopēju pieslēgumu (elektrotīkla daļu) vairāku sistēmas lietotāju vajadzībām (vairākiem objektiem), pieslēguma izmaksas sadala starp šiem sistēmas lietotājiem proporcionāli būvprojektā katram sistēmas lietotājam (objektam) paredzētajai atļautajai slodzei.
Sākotnēji ar sūdzību ir jāvēršas pie attiecīgā elektroapgādes komersanta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jānodrošina atbildes sniegšana uz lietotāju rakstveida iesniegumiem un sūdzībām 15 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas. Ja iesnieguma vai sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai būtiska papildu informācija, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina atbildes sniegšanu 30 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas.
Ja neesat apmierināts ar komersanta atbildi, tad jums ir tiesības tāda paša satura sūdzību kopā ar komersanta atbildi iesniegt Regulatoram. Ja arī tas nedos pozitīvu risinājumu, iespējams ierosināt strīdu. Strīda izskatīšanas laikā Regulatora darbinieki rūpīgi izvērtēs jautājuma būtību, savāks visu nepieciešamo papildu informāciju, lai Regulatora padomei būtu iespējams pieņemt lēmumu. Sūdzības iesniedzējam jāizvēlas viens no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:
• personīgi iesniegt vai atsūtīt pa pastu parakstītu rakstveida iesniegumu;
• iesniegt iesniegumu parakstītu ar elektronisko parakstu, nosūtot uz iestādes oficiālo adresi: [email protected].
Regulators nav tiesīgs izskatīt strīdus par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu, jo pakalpojumu sniedzēja un lietotāja strīdu par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pamatprincips, pēc kā tiek noteikta cena elektroenerģijai, ir tāds pats, kā ar jebkuru preci – pieprasījums un piedāvājums.
Šobrīd elektroenerģijas cena tiek noteikta katrai stundai atkarībā no konkrētās stundas pieprasījuma. Elektroenerģijas ražotāji jaudas tirgū piedāvā pēc tā sauktā izdevīguma secības kopīgā saraksta principa (Merit Order List jeb MOL). Proti, vispirms pieprasījumu nosedz ar zemāko cenu jaudām (zemāko ražošanas pašizmaksu). Ja ar tām nepietiek, lai segtu pieprasījumu, tiek piedāvātas nākamās izdevīgākās jaudas utt. Taču jāņem vērā, ka biržā cena tiek noteikta pēc pēdējās piedāvātās augstākās cenas principa. Vienlaikus elektroenerģijas ražošanai specifika ir tā, ka to jāsaražo tieši tik, cik nepieciešams, tieši tad, kad un kur nepieciešams, jo energosistēmā pastāvīgi jābūt līdzsvaram starp pieprasījumu un piedāvājumu.
Līdz ar to situācijas, kad vienu stundu ir ekstrēmi augsta elektroenerģijas cena, visticamāk, pieprasīto elektroenerģijas patēriņu nav bijis iespējams piedāvājuma pusē nosegt ar ierastajām elektroenerģijas ražošanas jaudām. Pēc tirgus datiem var noprast, ka kāds tirgus dalībnieks trūkstošās jaudas segšanai konkrētajā stundā piedāvājis iedarbināt elektrostaciju, kam ir augsta enerģijas ražošanas pašizmaksa. Līdz ar to šī pēdējā augstākā solītā cena arī noteikusi stundas cenu.
Ražotāji, sniedzot savus piedāvājumus to var darīt par katru stundu (hourly bidding), par vairākām stundām uzreiz jeb blokos (block bidding), kad tiek nominēta piedāvātā jauda, cena un laiks (stundas), uz kurām nominētais bloks attiecas, vai arī elastīgi piedāvāt konkrētu jaudu apjomu, kuru biržas algoritms (Euphemia) attiecina uz vienu vai vairākām stundām, veidā, kas sekmē zemākās elektroenerģijas izmaksas konkrētās dienas laikā.
Solīšana blokos vai elastīgo solījumu piedāvāšana visbiežāk pamatojas tehniskos apsvērumos – blokos solījumus tipiski piedāvā elektrostacijas, kurām elektroenerģijas ražošanas uzsākšana/apturēšana ir laikietilpīga. Līdz ar to ražošana tiek plānota tikai tad, ja tās saražoto elektroenerģiju iespējams pārdot par tai atbilstošo cenu vairākas stundas pēc kārtas. Savukārt elastīgos solījumus tipiski piedāvā hidroelektrostacijas, kur katru dienu ir noteikts ūdens daudzums, kuru iespējams izmantot, taču stacijas tehniskais nodrošinājums nav tik jūtīgs uz atkārtotu stacijas uzsākšanu/apturēšanu.
Attiecīgi daļu no jaudas, kas tirgū bija pieejama kā elastīgs solījums, algoritms jau var būt pārvirzījis citu iespējamo cenu pīķu mazināšanai (stundās, kurās pieprasījums bija vēl augstāks), tāpēc viena paša patēriņa izvērtēšana vēl neļauj izdarīt drošus secinājumus.
Līdz ar to viens no iespējamajiem papildu faktoriem, kas nostrādāja attiecībā uz š.g. 21.jūlija stundu no 18.00 līdz 19.00, ir iespējamība, ka solītāji savus piedāvājumus nominēja blokos, bet neviens no blokiem nenosedza šo konkrēto stundu. Tādēļ no piedāvājuma puses palika nenosegta jauda (pat, ja absolūti neliela), un savu jaudu nosolīja elektrostacija ar ļoti augstu ražošanas pašizmaksu. Parasti tās ir elektrostacijas, kas ikdienā netiek darbinātas, jo izmaksātu pārāk dārgi, tāpēc tiek iedarbinātas gandrīz kā rezerves jaudas. Tās mēdz dēvēt par marginālajam jaudām. Līdz ar to sakrita konkrētajā stundā nepieejamas ražošanas un pārvades jaudas, un, iespējams, sava loma bija arī piedāvājumu nominēšanai blokos, kad neviens no ražotāju blokiem ar zemāku ražošanas pašizmaksu nenosedza pieprasījumu.