Tarifi

Drukāt

Maksu par elektroenerģiju veido vairākas daļas – elektroenerģijas cena, pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifi un obligātā iepirkuma komponentes jeb valsts noteiktais atbalsta maksājums par elektroenerģijas ražošanu efektīvā koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem. Maksai par elektroenerģiju piemēro pievienotās vērtības nodokli.

Līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai elektroenerģijas cenu Latvijā apstiprināja Regulators. Atteikšanās no regulētām elektroenerģijas cenām notika, pakāpeniski atverot tirgu. Mājsaimniecības bija pēdējā lietotāju grupa, kas līdz 2014.gada 31.decembrim elektroenerģiju saņēma par regulētām cenām. Šobrīd elektroenerģijas cenu, savstarpēji konkurējot, piedāvā elektroenerģijas tirgotāji. Lietotājam ar tirgotāju savstarpējā līgumā ir iespējams vienoties par iepriekš fiksētu cenu vai mainīgu cenu, kas svārstās atbilstoši elektroenerģijas cenai biržā.

Pārvades sistēma ietver tīklus un iekārtas, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu un kuri tiek izmantoti elektroenerģijas pārvadei līdz sadales sistēmai vai lietotājiem, kuri ir pieslēgti pie pārvades sistēmas. Latvijā ir viens pārvades sistēmas operators - AS "Augstsprieguma tīkls”, kas no 2017. gada 1. jūnija piemēro ar Regulatora padomes 2017. gada 6. aprīļa lēmumu Nr.30 apstiprinātos elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus.

Sadales sistēma ietver tīklus un iekārtas, kuras izmanto elektroenerģijas piegādē lietotājiem un kurās spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem. Latvijā ir 11 elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, no kuriem sešiem Regulators ir apstiprinājis sadales sistēmas pakalpojumu tarifus:

AS "Sadales tīkls" tarifi  - Regulatora padomes 2016. gada 5. maija lēmums Nr.73

SIA "RTO Elektrotīkli" tarifi  - Regulatora padomes 2016. gada 22. decembra lēmums Nr.171

SIA "Latvijas dzelzceļš" tarifi - Regulatora padomes 2013. gada 20. marta lēmums Nr.57

SIA "Vats" tarifi - Regulatora padomes 2011. gada 16. jūnija padomes lēmums Nr.135

SIA "TLA DĀRZEŅI" tarifi – Regulatora padomes 2004. gada 7. aprīļa lēmums Nr.103

SIA "GERIANTS" tarifi – Regulatora padomes 2008. gada 15. oktobra lēmums Nr.327

Elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par koģenerācjas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, paredzot tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka ražotāji, kuri elektroenerģiju ražo efektīvā koģenerācijā vai elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Publiskais tirgotājs maksā garantēto maksu, kā arī iepērk obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem par noteiktu cenu. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt  garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto jaudu piešķir Ekonomikas ministrija, bet nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas ir dažādas. Tās ir atkarīgas no izmantoto energoresursu veida (vējš, ūdens, biomasa, biogāze, dabasgāze), uzstādītās jaudas, kā arī piesaistes dabasgāzes cenai (dabasgāzes elektrostacijām).

Elektroenerģijas tirgus likums publiskajam tirgotājam, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS "Enerģijas publiskais tirgotājs", uzliek pienākumu aprēķināt obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas – atsevišķi enerģijai, kas ražota koģenerācijā un kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem. Obligātā iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot obligātā iepirkuma komponenti, savukārt izdevumus, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam,  maksājot jaudas komponenti.

Katru gadu līdz 20. oktobrim publiskais tirgotājs iesniedz Regulatoram obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulatora 2017.gada 14. septembra lēmumu Nr.1/24 "Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodika". Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina obligātā iepirkuma un jaudas komponentes. Ne vēlāk kā līdz novembra beigām informācija par apstiprināto komponenšu apmēru publicējama oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Publiskais tirgotājs obligātā iepirkuma radītās papildu izmaksas un izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto jaudu, par iepriekšējo gadu atgūst nākamajā gadā – obligātā iepirkuma un jaudas komponentes piemēro no 1. janvāra. Informācija par to, kuri komersanti ir saņēmuši valsts noteikto atbalstu ir skatāma Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

 

Lēmums par jaudas komponentēm no 2018.gada 1.jūlija.

Lēmums par OIK no 2019.gada 1.janvāra.

Regulatora videoprezentācija par OIK (un par OIK no 2013. gada 1. aprīļa)

 

No 2019.gada 1.janvāra ir noteiktas jaunas obligātā iepirkuma komponentes, kas sedz publiskā tirgotāja izmaksas, kas rodas iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā, un ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Jaudas komponentes, kas kompensē publiskajam tirgotājam radītās izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, no 2019.gada 1.janvāra paliek nemainīgas. Jaudas komponente ir atkarīga no katra lietotāja elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un tās tika noteiktas 2018.gada 23.maijā ar Regulatora lēmumu Nr.55 "Par jaudas komponentēm no 2018.gada 1.jūlija". Obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no 2019.gada 1.janvāra tiek saglabāta līdzšinējā apmērā un tā ir 22,68 EUR/MWh jeb 0,02268 EUR/kWh.

No 2019.gada 1.janvāra obligātā iepirkuma komponentes:

  1. obligātā iepirkuma komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā (0,00599 EUR/kWh);

  2. obligātā iepirkuma komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus (0,00875 EUR/kWh).

Obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem. Līdz ar to kopējais galalietotāju maksājums, kas diferencēts pēc pieslēguma jaudām, lietotājiem ar vienādu elektroenerģijas patēriņu var būt atšķirīgs. Komponenšu diferencēšanas rezultātā vislielākie ieguvēji būs tie galalietotāji, kas efektīvi izmanto pieprasītās sistēmas pieslēguma jaudas.

oik 2019 1 att.PNG

*Jaudas komponentes vidējā vērtība, kas izteikta kā jaudas maksājuma izmaksas (EUR) uz vienu prognozēto patērētās elektroenerģijas vienību (kWh). Ikviens lietotājs sev piemērojamo jaudas komponenti atkarībā no savas pieprasītās pieslēguma jaudas var aplūkot šeit.

No 2018.gada 1.jūlija  ir spēkā jaudas komponentes, kuru noteikšanai iekļautas izlīdzinātās jaudas maksājuma izmaksas par 2017.-2020.gadu, tādējādi samazinot viena gada vidējo jaudas maksājumu.

Publiskā tirgotāja izmaksu, kas iekļautas obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķinā, procentuālais sadalījums.

oik 2019 att 2.PNG

30% no publiskā tirgotāja izmaksām veido izmaksas par jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4 MW, 40% veido izmaksas virs tirgus cenas, iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās ar jaudu līdz 4 MW un obligātā iepirkuma tiesības ieguvuši saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.pantu, 30% - izmaksas virs tirgus cenas, iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo elektrostacijās, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un obligātā iepirkuma tiesības ieguvuši saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29.pantu vai elektroenerģiju publiskajam tirgotājam pārdod saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 52.punktu.

Valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai attiecina uz izmaksām, kas rodas iepērkot elektroenerģiju no koģenerācijas stacijām.

Publiskā tirgotāja izmaksas, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, 57% veido izmaksas saistībā ar biogāzes elektrostacijām, 18% – biomasas elektrostacijām, 12% – mazajām hidroelektrostacijām un 13% – vēja elektrostacijām.

oik 2019 att 3.PNG

 

No 2018.gada 1.janvāra mainās kārtība, kādā elektroenerģijas galalietotāji sedz publiskā tirgotāja izmaksas, kas rodas iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (obligātais iepirkums), maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu (jaudas maksājums) un veicot atbalsta maksājumus energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Līdz 2017.gada 31.decembrim visas publiskā tirgotāja izmaksas elektroenerģijas galalietotāji sedz proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, savukārt no 2018.gada 1.janvāra obligātā iepirkuma izmaksas sedz galalietotāji, maksājot obligātā iepirkuma komponenti (mainīgā daļa), un tā ir proporcionāla katra galalietotāja elektroenerģijas patēriņam, savukārt jaudas maksājuma izmaksas sedz visi sistēmas lietotāji, maksājot jaudas komponenti (fiksētā daļa) un tā tiek noteikta katrai sprieguma un patēriņa līmeņa grupai. Izmaiņas publiskā tirgotāja izmaksu segšanas kārtībā saistītas ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus Saeima pieņēma 2016.gada 23.novembrī. Minētie likuma grozījumi paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra izmaksas par uzstādīto jaudu sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem.

No 2018.gada 1.janvāra samazinās elektroenerģijas galalietotājiem piemērojamā maksa par patērētajām kilovatstundām no esošajiem 2,679 uz 1,463 eiro centiem par kWh (obligātā iepirkuma komponentes), bet ieviesta fiksēta ikmēneša maksa par  pieslēgumā uzstādītajām jaudām (jaudas komponente).

Kopējo obligātā iepirkuma komponenti veido:

  1. obligātā iepirkuma komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā (0,00434 EUR/kWh);
  2. obligātā iepirkuma komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus (0,01029 EUR/kWh).

Savukārt jaudas komponente  atkarīga no katra lietotāja elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes. Līdz ar to kopējais galalietotāju maksājums, kas diferencēts pēc pieslēguma jaudām, lietotājiem ar vienādu elektroenerģijas patēriņu, var būt atšķirīgs. Komponenšu diferencēšanas rezultātā vislielākie ieguvēji būs tie galalietotāji, kas efektīvi izmanto pieprasītās jaudas.

OIK no 2018 gada 1 janvara.jpg

*Jaudas komponentes vidējā vērtība, kas izteikta kā jaudas maksājuma izmaksas (EUR) uz vienu prognozēto patērētās elektroenerģijas vienību (kWh). Ikviens lietotājs sev piemērojamo jaudas komponenti atkarībā no savas pieprasītās pieslēguma jaudas var aplūkot šeit.

33% no publiskā tirgotāja izmaksām veido izmaksas par jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4 MW, 36% veido izmaksas virs tirgus cenas, iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās ar jaudu līdz 4 MW un obligātā iepirkuma tiesības ieguvuši saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.pantu, 31% - izmaksas virs tirgus cenas, iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo elektrostacijās, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un obligātā iepirkuma tiesības ieguvuši saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29.pantu vai elektroenerģiju publiskajam tirgotājam pārdod saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 52.punktu.

Valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai attiecina uz koģenerācijas kompensējamām izmaksām.

OIK no 2018 gada 1 janvara 2 grafiks.jpg

Publiskā tirgotāja izmaksas, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, 55% veido izmaksas saistībā ar biogāzes elektrostacijām, 15% – biomasas elektrostacijām, 16% – mazajām hidroelektrostacijām un 14% – vēja elektrostacijām.

OIK no 2018 gada 1 janvara 3 grafiks.jpg

OIK kopējā vērtība no 2017. gada 1. aprīļa joprojām paliek nemainīga un ir 0,02679 EUR/kWh. Salīdzinājumā ar OIK vērtībām, kas noteiktas no 2016.gada aprīļa, samazinās OIK apmērs par atbalstu koģenerācijas elektrostacijām, kas ražošanā izmanto dabasgāzi, savukārt pieaug OIK apmērs par atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus.

OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, no 2017. gada 1. aprīļa ir 0,01494 EUR/kWh, kas ir lielāka, nekā 2016. gadā (0,01054 EUR/kWh), savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, no 2017. gada ir 0,01185 EUR/kWh, kas ir mazāka, nekā 2016. gadā (0,01625 EUR/kWh).

OIK izmaiņas saistītas ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus Saeima pieņēma 2016.gada 19.maijā. Minētie likuma grozījumi paredz no līdzšinējās atšķirīgu valsts budžeta dotācijas obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai piemērošanas kārtību, kā rezultātā valsts budžeta dotāciju attiecina uz koģenerācijas kompensējamām izmaksām, nemainot OIK kopējo vērtību.

par oik no 2017 gada 1 aprila attels 1.png

74% no OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, veido izmaksas par jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4 MW. 26% veido izmaksas virs tirgus cenas, iepērkot elektroenerģiju no koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW.

par oik no 2017 gada 1 aprila attels 2.png

OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, 49% veido izmaksas saistībā ar biogāzes elektrostacijām, 30% – biomasas elektrostacijām, 12% – mazajām hidroelektrostacijām un 9% – vēja elektrostacijām.

par oik no 2017 gada 1 aprila attels 3.png

Obligātā iepirkuma izmaksas, kas publiskajam tirgotājam rodas par elektroenerģijas iepirkumu un jaudas maksājumiem ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, veido 128,2 milj. EUR, savukārt obligātā iepirkuma izmaksas par elektroenerģijas iepirkumu un jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām veido EUR 163,0 milj. Ņemot vērā biržā pārdotās elektroenerģijas vērtību, uz obligātā iepirkuma komponenti, kas sedz obligātā iepirkuma izmaksas no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, attiecas izmaksas 100,3 milj. EUR apmērā. Ņemot vērā biržā pārdotās elektroenerģijas vērtību un valsts budžeta dotāciju, uz obligātā iepirkuma komponenti, kas sedz obligātā iepirkuma izmaksas no koģenerācijas stacijām, attiecas izmaksas 79,5 milj. EUR apmērā.

par oik no 2017 gada 1 aprila attels 4.png

 

Informācija par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu un jaudas maksājumiem pieejama  Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē .

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamajiem energoresursiem. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu atbalstu īsteno publiskais tirgotājs AS ''Enerģijas publiskais tirgotājs''. Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

Publiskais tirgotājs atbilstoši Regulatora metodikai aprēķina un iesniedz Regulatoram apstiprināšanai OIK. Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina obligātā iepirkuma komponentes. 

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) kopējā vērtība no 2016. gada 1. aprīļa ir noteikta 0,02679 EUR/kWh.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS "Enerģijas publiskais tirgotājs''.

Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksas OIK ietver tikai tajos gadījumos, kad obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cena ir augstāka par elektroenerģijas tirgus cenu, kas ik stundu tiek noteikta elektroenerģijas biržā NordPoolSpot. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, no 2016. gada 1. aprīļa ir 0,01625 EUR/kWh, kas ir mazāka nekā gadu iepriekš (0,01671 EUR/kWh), jo 2015. gadā par 11% salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājusies elektroenerģijas iepirkuma cena no koģenerācijas stacijām, savukārt koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ir pieaudzis par 5%.

OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, no 2016. gada 1. aprīļa veido 0,01054 EUR/kWh, kas ir lielāka nekā gadu iepriekš (0,01008 EUR/kWh), jo 2015. gadā elektroenerģijas iepirkuma cenas samazinājums šiem ražotājiem ir bijis 6%, savukārt saražotās elektroenerģijas apjoms ir pieaudzis par 16%.

oik no 2016 gada att1.jpg

69% no OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, veido izmaksas par jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4 MW. 31% veido izmaksas virs tirgus cenas, iepērkot elektroenerģiju no koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW.

oik no 2016 gada att2.jpg

OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, 51% veido izmaksas saistībā ar biogāzes elektrostacijām, 34% – biomasas elektrostacijām, 9%  – mazajām hidroelektrostacijām un 6%  – vēja elektrostacijām.

oik no 2016 gada att3.jpg

Lai nodrošinātu OIK saglabāšanu līdzšinējā apjomā un nepieļautu tās pieaugumu, valdība pirms diviem gadiem uzsāka īstenot virkni aktivitāšu – Ekonomikas ministrijai  ir liegts elektroenerģijas ražotājiem izsniegt jaunas atļaujas atbalsta saņemšanai elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros, 2014. gadā tika ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kā arī ir paredzēta valsts budžeta dotācija lai OIK summāri saglabātu pašreizējā līmenī. 

Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir Ekonomikas ministrija, bet nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

Informācija par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu un jaudas maksājumiem pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.

OIK aprēķināšanas kārtību nosaka Regulatora apstiprināta metodika ''Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika'', kas arī paredz OIK noteikšanu reizi gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada faktiskajiem datiem. Publiskais tirgotājs atbilstoši metodikai aprēķina un iesniedz Regulatoram apstiprināšanai OIK. Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina obligātā iepirkuma komponentes.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) kopējā vērtība no 2015. gada 1. aprīļa ir noteikta 0,02679 EUR/kWh.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS "Enerģijas publiskais tirgotājs''.

Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksas OIK ietver tikai tajos gadījumos, kad obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cena ir augstāka par elektroenerģijas tirgus cenu, kas ik stundu tiek noteikta elektroenerģijas biržā NordPoolSpot. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, no 2015. gada 1. aprīļa veido 0,01671 EUR/kWh, kas ir mazāka nekā gadu iepriekš (0,01737 EUR/kWh). OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, no 2015. gada 1. aprīļa veido 0,01008 EUR/kWh, kas ir lielāka nekā gadu iepriekš (0,00942 EUR/kWh) (skat. 1. attēlu).

1.attēls Obligātā iepirkuma komponentes 2008-2015, EUR/kWh

oik no 2015 gada att1.jpg

 

70% no OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, veido izmaksas par jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4 MW. 30% veido izmaksas virs tirgus cenas, iepērkot elektroenerģiju no koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW.

OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, 51% veido izmaksas saistībā ar biogāzes elektrostacijām, 36% - biomasas elektrostacijām, 8% - mazajām hidroelektrostacijām un 5% vēja elektrostacijām (skat. 2. attēlu).

2.attēls OIK sadalījums no 2015. gada 1. aprīļa

oik no 2015 gada att2.jpg

Lai nodrošinātu OIK saglabāšanu līdzšinējā apjomā un nepieļautu tās pieaugumu, valdība jau pagājušajā gadā uzsāka īstenot virkni aktivitāšu – līdz 2016. gadam Ekonomikas ministrijai ir liegts elektroenerģijas ražotājiem izsniegt jaunas tiesības saņemt atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros, 2014. gadā tika ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kā arī tika paredzēta valsts budžeta dotācija.  Šogad OIK aprēķinā valsts budžeta dotācija ir iekļauta 20,335 miljonu EUR apmērā. Ja dotācija netiktu piemērota, līdzšinējo 0,02679 EUR/kWh vietā OIK būtu par 11% lielāks.

Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir Ekonomikas ministrija, bet nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

Informācija par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu un jaudas maksājumiem pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.

OIK aprēķināšanas kārtību nosaka Regulatora apstiprināta metodika ''Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika'', kas arī paredz OIK noteikšanu reizi gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada faktiskajiem datiem. Publiskais tirgotājs atbilstoši metodikai aprēķina un iesniedz Regulatoram apstiprināšanai OIK. Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina obligātā iepirkuma komponentes.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, paredzot tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka ražotāji, kuri elektroenerģiju ražo efektīvā koģenerācijā vai elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju par noteiktu cenu no ražotājiem iepērk publiskais tirgotājs (līdz 2014. gada 31. martam – AS ''Latvenergo'', no 2014. gada 1. aprīļa – AS ''Latvenergo'' meitas uzņēmums AS ''Enerģijas publiskais tirgotājs''). Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir Ekonomikas ministrija, bet nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

Obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas ir dažādas – tās ir atkarīgas no izmantoto energoresursu veida (vējš, ūdens, biomasa, biogāze, dabasgāze), uzstādītās jaudas, kā arī piesaistes dabasgāzes cenai (attiecībā uz biomasas, biogāzes un dabasgāzes elektrostacijām). 

Elektroenerģijas tirgus likums publiskajam tirgotājam uzliek pienākumu aprēķināt obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas – atsevišķi enerģijai, kas ražota koģenerācijā un kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem. Obligātā iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Lai samazinātu elektroenerģijas galalietotāju maksājumu, no 2014. gada valsts budžetā paredzēta dotācija obligātā iepirkuma izmaksu daļas segšanai.

Katra gada sākumā publiskais tirgotājs iesniedz Regulatoram atskaiti par obligātajā iepirkumā iepirkto elektroenerģiju iepriekšējā kalendārajā gadā un aprēķina maksu euro par kilovatstundu, kas jāsedz elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā obligātā iepirkuma komponentes. Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina obligātā iepirkuma komponentes. Publiskais tirgotājs obligātā iepirkuma radītās papildu izmaksas par iepriekšējo gadu atgūst nākamajā gadā – obligātā iepirkuma komponenti piemēro no 1. aprīļa.

Dati par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu 2013. gadā

No 2014. gada 1. aprīļa apstiprinātās obligātā iepirkuma komponentes galalietotājiem kopā veido 0,02679 EUR/kWh, tajā skaitā:

- komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā – 0,01737 EUR/kWh,

- komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus – 0,00942 EUR/kWh.

 

1.attēls. Obligātā iepirkuma komponentes no 2014. gada 1. aprīļa

oik no 2014 g att1.png

 

2.attēls. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktā elektroenerģija 2013. gadā

oik no 2014 g att2.png

 

3.attēls. Apstiprinātās obligātā iepirkuma komponentes kopš 2008. gada oktobra

oik no 2014 g att3.png

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, paredzot tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka ražotāji, kuri elektroenerģiju ražo efektīvā koģenerācijā vai elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem iepērk publiskais tirgotājs (AS ''Latvenergo'') par noteiktu cenu. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir Ekonomikas ministrija, bet nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

Obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas ir dažādas – tās ir atkarīgas no izmantoto energoresursu veida (vējš, ūdens, biomasa, biogāze, dabasgāze), uzstādītās jaudas, kā arī piesaistes dabasgāzes cenai (attiecībā uz biomasas, biogāzes un dabasgāzes elektrostacijām). Ja koģenerācijas stacija izmanto atjaunojamos resursus, tā obligātā iepirkuma procesa ietvaros var izvēlēties statusu un pārdot elektroenerģiju vai nu kā efektīvas koģenerācijas stacija vai arī kā atjaunojamo energoresursu izmantotājs. Obligātā iepirkuma koģenerācijas elektroenerģiju veido dabasgāzes koģenerācijas staciju saražotais.

Elektroenerģijas tirgus likums publiskajam tirgotājam uzliek pienākumu aprēķināt obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas – atsevišķi enerģijai, kas ražota koģenerācijā un kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem. Obligātā iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Gada sākumā publiskais tirgotājs iesniedz Regulatoram atskaiti par obligātajā iepirkumā iepirkto elektroenerģiju iepriekšējā kalendārajā gadā un aprēķina maksu latos par kilovatstundu, kas jāsedz elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā obligātā iepirkuma komponentes. Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina obligātā iepirkuma komponentes. Publiskais tirgotājs obligātā iepirkuma radītās papildu izmaksas par iepriekšējo gadu atgūst nākamajā gadā – obligātā iepirkuma komponenti piemēro no 1.aprīļa.

Dati par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu 2012. gadā

Elektroenerģijas galalietotājiem – tirgus dalībniekiem obligātā iepirkuma komponentes tiek iekļautas rēķinā kopā ar maksu par tīkla pakalpojumiem. Savukārt saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām) obligātā iepirkuma komponentes ietilpst kopējā maksā par elektroenerģiju.

No 2013. gada 1. aprīļa apstiprinātās obligātā iepirkuma komponentes galalietotājiem kopā veido 0,0189 Ls/kWh, tajā skaitā:

-          komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā – 0,0133 Ls/kWh,

-          komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus – 0,0056 Ls/kWh.

 

1.attēls. Obligātā iepirkuma komponentes no 2013.gada 1.aprīļa

oik 2013 att1.jpg

 

2.attēls. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktā elektroenerģija 2012.gadā

oik 2013 att2.jpg

 

3.attēls. Apstiprinātās obligātā iepirkuma komponentes kopš 2008.gada oktobra

oik 2013 att3.jpg

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, paredzot tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka ražotāji, kuri elektroenerģiju ražo efektīvā koģenerācijā vai elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem iepērk publiskais tirgotājs (AS ''Latvenergo'') par noteiktu cenu. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir Ekonomikas ministrija. Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

Obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas ir dažādas – tās ir atkarīgas no izmantoto energoresursu veida (vējš, ūdens, biomasa, biogāze, saule, dabasgāze), uzstādītās jaudas, kā arī piesaistes dabasgāzes cenai (attiecībā uz biomasas, biogāzes un dabasgāzes elektrostacijām). Ja koģenerācijas stacija izmanto atjaunojamos resursus, tā obligātā iepirkuma procesa ietvaros var izvēlēties statusu un pārdot elektroenerģiju vai nu kā efektīvas koģenerācijas stacija vai arī kā atjaunojamo energoresursu izmantotājs. 2011. gadā koģenerācijas stacijas, kas izmanto atjaunojamos resursus, saņēmušas atbalstu kā atjaunojamo energoresursu izmantotāji. Savukārt visu obligātā iepirkuma koģenerācijas elektroenerģiju veido dabasgāzes koģenerācijas staciju saražotais.

Elektroenerģijas tirgus likums uzliek publiskajam tirgotājam pienākumu aprēķināt obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas – atsevišķi enerģijai, kas ražota koģenerācijā un kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem. Obligātā iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Gada sākumā publiskais tirgotājs iesniedz Regulatoram atskaiti par obligātajā iepirkumā iepirkto elektroenerģiju iepriekšējā kalendārajā gadā un aprēķina maksu latos par kilovatstundu, kas jāsedz elektroenerģijas galalietotājiem proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā obligātā iepirkuma komponentes. Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina obligātā iepirkuma komponentes. Publiskais tirgotājs obligātā iepirkuma radītās papildu izmaksas par iepriekšējo gadu atgūst nākamajā gadā – obligātā iepirkuma komponenti piemēro no 1. aprīļa.

Dati par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu 2011. gadā

Elektroenerģijas galalietotājiem – tirgus dalībniekiem obligātā iepirkuma komponentes tiek iekļautas rēķinā kopā ar maksu par tīkla pakalpojumiem. Savukārt saistītajiem lietotājiem obligātā iepirkuma komponentes ietilpst kopējā maksā par elektroenerģiju.

No 2012. gada 1. aprīļa apstiprinātās obligātā iepirkuma komponentes galalietotājiem kopā veido 0,0123 Ls/kWh, tajā skaitā:

  • komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā – 0,0094 Ls/kWh,
  • komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus – 0,0029 Ls/kWh.

oik 2012 att 1.jpg

 

oik 2012 att 2.jpg

oik 2012 att3.jpg