REMIT

Elektroenerģijas tirgus likuma 37.5 panta (1) daļa nosaka, ka tirgus dalībnieki un pārvades sistēmas operators, veicot darbības elektroenerģijas vairumtirgū, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra Regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (turpmāk – REMIT) prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai(turpmāk – ACER). 

Saskaņā ar REMIT 13.panta pirmo daļu Regulators nodrošina REMIT 3. un 5.pantā noteikto aizliegumu un 4.pantā noteikto pienākumu ievērošanu. Elektroenerģijas tirgus likuma 37.5panta (2) daļā ir noteikts, ka REMIT ievērošanu uzrauga Regulators tam noteiktās kompetences ietvaros.

Enerģijas vairumtirgi Eiropā paplašinās un aizvien vairāk ir savstarpēji saistīti. Tirgus ļaunprātīga izmantošana vienā dalībvalstī var ietekmēt arī enerģijas cenas citās dalībvalstīs. Līdz šim tikai dažas dalībvalstis ir veiksmīgi organizējušas enerģijas vairumtirgu uzraudzību savas valsts robežās. Tāpēc Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir nolēmusi, ka ir svarīgi izveidot īpašu tirgus integritātes un pārredzamības regulējumu attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu ar ES mēroga uzraudzības sistēmu.

Enerģijas vairumtirgi nodrošina galvenos cenu signālus, kas var ietekmēt ražotāju un patērētāju izvēli, kā arī lēmumus ieguldīt ražošanas iekārtās un transportēšanas infrastruktūrā. Ir svarīgi, lai šie signāli atspoguļo patiesos enerģijas piedāvājuma un pieprasījuma apstākļus. Lielāka pārredzamība enerģijas vairumtirgos samazina tirgus manipulāciju un cenu signālu izkropļošanas riskus.

Pārredzamība enerģijas vairumtirgū ir būtiska, lai nodrošinātu to, ka patērētāji maksā taisnīgu cenu par gāzi un elektrību. Tas arī palīdz radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem.

REMIT ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobrī izdota Regula Nr.1227/2011  par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību. Tā stājas spēkā 2011.gada 28.decembrī. REMIT ievieš saskaņotu ES mēroga sistēmu:

• definējot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, tirgus manipulācijas, tirgus manipulācijas veikšanas mēģinājumu un iekšējo informāciju enerģijas vairumtirgos;
• ieviešot nepārprotamu tirgus manipulācijas, tirgus manipulācijas veikšanas mēģinājuma un iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu enerģijas vairumtirgos;
• izveidojot jaunu sistēmu enerģijas vairumtirgus uzraudzīšanai, lai atklātu un novērstu tirgus manipulācijas un iekšējās informācijas izmantošanu;
• nodrošinot iepriekš minēto aizliegumu izpildi un piemērojot sankcijas par ļaunprātīgas tirgus izmantošanas pārkāpumiem dalībvalsts normatīvajos aktos.

Saskaņā ar REMIT 1.panta 2.punktu  regula attiecas uz energoproduktu vairumtirdzniecību jeb enerģijas vairumtirgu, kas ietver jebkuru tirgu ES, kurā tiek tirgoti vairumtirdzniecības energoprodukti. Vairumtirdzniecības energoproduktu definīcija ietver elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes līgumus, ja piegāde notiek ES, kā arī līgumus, kas attiecas uz elektroenerģijas pārvadi vai dabasgāzes transportēšanu ES. Prasības attiecas uz līgumiem par fizisku piegādi vai par finanšu norēķiniem. Regulas 3. un 5.pantu nepiemēro tādiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, kas ir finanšu instrumenti un uz kuriem attiecas Direktīvas 2003/6/EK 9.pants.

Saskaņā ar REMIT 2.panta 6.punktu  "enerģijas vairumtirgus" ir jebkurš Savienības tirgus, kur tirgo vairumtirdzniecības energoproduktus. Enerģijas vairumtirgu veido gan preču tirgi, gan atvasināto instrumentu tirgi, kas nozīmīgi ietekmē enerģijas un finanšu tirgus, un cenu veidošanās abos sektoros ir savstarpēji saistīta. Tie ietver regulētos tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un pārrobežu tirdzniecības darījumus un divpusējos līgumus (tiešos vai ar brokeru starpniecību). 

  Pēc ACER interpretācijas, enerģijas vairumtirgus definīcija ietver, bet neaprobežojas ar: 

• Balansēšanas tirgus elektroenerģijas vai dabasgāzes tirdzniecībai ar piegādi Savienībā; 
• Šodienas (Intraday, Whithin-day) tirgus elektroenerģijas vai dabasgāzes tirdzniecībai ar piegādi Savienībā; 
• Rītdienas (Day-ahead) vai divas dienas uz priekšu (Two-day-ahead) tirgus elektroenerģijas vai dabasgāzes tirdzniecībai ar piegādi Savienībā, iekļaujot nedēļas nogales produktus; 
• Fiziskos tirgus elektroenerģijas vai dabasgāzes tirdzniecībai ar piegādi Savienībā, tajā skaitā nestandarta fiziskiem līgumiem un nestandarta ilgtermiņa līgumiem;
• Tirgus elektroenerģijas vai dabasgāzes jaudas transportēšanai Savienībā; 
• Atvasinātos tirgus, kas attiecas uz elektroenerģiju vai dabasgāzi, ko ražo, tirgo vai piegādā ES, tostarp finanšu ārpusbiržas tirgos; 
• Atvasinātos tirgus, kas attiecas uz elektroenerģijas vai dabasgāzes pārvadi Savienībā. 

Saskaņā ar REMIT 2.panta 7.punktu  "tirgus dalībnieks" ir ikviena persona, tostarp pārvades sistēmu operatori, kas veic darījumus, tostarp izdod tirdzniecības rīkojumus, vienā vai vairākos enerģijas vairumtirgos. Tirgus dalībnieka jēdziens ir cieši saistīts ar izpratni par enerģijas vairumtirgus un vairumtirdzniecības energoproduktu jēdzieniem. 

Šobrīd ACER izpratnē REMIT attiecināms uz sekojošiem tirgus dalībniekiem, kuri slēdz darījumus, tostarp viena vai vairāku vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecības rīkojumus, neatkarīgi no tā, kur un kā tie tiek tirgoti:

• Enerģijas tirdzniecības uzņēmumi jeb saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/72/EK Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk – Direktīva 2009/72/EK) 2.panta 35.punktu "elektroenerģijas uzņēmums", kas veic vismaz vienu no šādām funkcijām – ražo, pārvada, sadala, piegādā vai iegādājas elektroenerģiju un atbild par komerciāliem, tehniskiem un/vai uzturēšanas uzdevumiem, kas ir saistīti ar šīm funkcijām, bet šo personu kategorija neietver tiešos lietotājus, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/73/EK Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (turpmāk – Direktīva 2009/73/EK) 2.panta 1.punktu "dabasgāzes uzņēmums", kas veic vismaz vienu no šīm funkcijām – ražo, pārvada, sadala, piegādā, iegādājas vai uzglabā dabasgāzi, tostarp sašķidrināto dabasgāzi (turpmāk – SDG), un atbild par komerciāliem, tehniskiem un/vai uzturēšanas uzdevumiem, kas ir saistīti ar šīm funkcijām, bet šo personu kategorija neietver tiešos lietotājus;
• Elektroenerģijas vai dabasgāzes ražotāji saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 2.panta 2.punktu un Direktīvas 2009/73/EK 2.panta 1.punktu, tostarp ražotāji, kas piegādā savu produkciju iekšējai tirdzniecības vienībai vai enerģētikas tirdzniecības uzņēmumam;
• Dabasgāzes transportētāji;
• Vairumtirdzniecības lietotāji, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 2.panta 8.punktu ir elektrības vairumtirgotāji vai tiešie lietotāji un saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 2.panta 29.punktu, ir vairumtirgotāji, kas nav pārvades sistēmas operatori un sadales sistēmu operatori un kas pērk dabasgāzi, lai to pārdotu sistēmā, kurā pastāvīgi darbojas, vai ārpus tās;
• Gala lietotāji, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 2.panta 9.punktu ir lietotāji, kas pērk elektroenerģiju pašpatēriņam un saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK un 2.panta 27.punktu ir lietotāji, kas pērk dabasgāzi pašpatēriņam, ar vienas saimnieciskās vienības patēriņa jaudu, kas vienāda vai lielāka par 600 GWh gadā. Par gala lietotājiem ar attiecīgo saimniecisko vienību ir arī uzskatāmi tirgus dalībnieki, ja to atsevišķu iekārtu summārā patēriņa jauda ir lielāka par 600 GWh gadā tirgos ar savstarpēji saistītām vairumtirdzniecības cenām;
• Pārvades sistēmas operatori (PSO), kas saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK un Direktīvas 2009/73/EK 2.panta 4.punktu ir atbildīgi par pārvades sistēmas darbību, uzturēšanas nodrošināšanu un, vajadzības gadījumā, attīstību noteiktā teritorijā un – attiecīgā gadījumā – par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām elektroenerģijas vai gāzes pārvades prasībām;
• Uzglabāšanas sistēmu operatori (SSO), kas saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 2.panta 10.punktu pilda uzglabāšanas funkciju un ir atbildīgi par uzglabāšanas objekta vadīšanu;
• SDG sistēmas operatori, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 2.panta 12.punktu pilda dabasgāzes šķidrināšanas funkciju vai importē un izkrauj SDG, un pārvērš to atpakaļ gāzē, un ir atbildīgs par SDG iekārtas vadīšanu;
• Ieguldījumu sabiedrības, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 4.panta 1.punktu ir jebkura juridiska persona, kuras pastāvīgā nodarbošanās vai darbība ir profesionāla viena vai vairāku ieguldījumu pakalpojumu sniegšana trešām personām un/vai profesionāla vienas vai vairāku ieguldījumu darbību veikšana.

Svarīgs kritērijs, lai izvērtētu, vai uzņēmums ir tirgus dalībnieks, ir darījumu slēgšanas esamība, tostarp tirdzniecības pieteikumu izvietošana enerģijas vairumtirgos.

Uzņēmumi no ārpus ES valstīm un ārpus Eiropas ekonomiskās zonas (turpmāk – EEZ) valstīm arī tiek attiecināti uz jēdzienu "tirgus dalībnieks" saskaņā ar REMIT noteikumiem, kas nozīmē, ka uz tiem attiecas REMIT pienākumi reģistrēt un ziņot tirdzniecības un pamata (fundamental) datus, ja tie veic darījumus vienā vai vairākos enerģijas vairumtirgos.

Saskaņā ar REMIT 2.panta 1.punktu, "iekšējā informācija" ir precīza informācija, kas nav darīta zināma atklātībai, kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem un kas varētu ievērojami ietekmēt minēto vairumtirdzniecības energoproduktu cenas, ja tā tiktu darīta zināma atklātībai. Četri definīciju veidojošie elementi ir šādi:

• informācija ir precīza;
• tā nav publiska;
• tā tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem energoproduktiem;
• ja šī informācija tiktu publiskota, tad tā varētu ievērojami ietekmēt vairumtirdzniecības energoproduktu cenas. Informācija par tirgus dalībnieka tirdzniecības plāniem un stratēģijām netiek uzskatīta par iekšējo informāciju.

Lai piemērotu minēto definīciju, tā  ir: 

1. informācija, kas jādara zināma atklātībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr.  1228/2003 atcelšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu, tostarp pamatnostādnes un tīklu kodeksi atbilstīgi minētajām regulām;
2. informācija, kas attiecas uz elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanas, glabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu vai ir saistīta ar sašķidrinātas dabasgāzes iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp šo iekārtu plānotu vai neplānotu nepieejamību;
3. informācija, kas jāpublisko atbilstīgi Savienības vai valstu līmeņa tiesību vai regulatīvajām normām, tirgus noteikumiem, līgumiem vai paražu tiesībām attiecīgajā enerģijas vairumtirgū, ciktāl šāda informācija varētu ievērojami ietekmēt vairumtirdzniecības energoproduktu cenas; 
4. cita informācija, ko saprātīgs tirgus dalībnieks varētu izmantot kā daļēju pamatu savam lēmumam noslēgt darījumu vai izdot tirdzniecības rīkojumu attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu.  Uzskata, ka informācija ir precīza, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tas notiks, un tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz vairumtirdzniecības energoproduktu cenām. 

Iekšējā informācija var attiekties uz jebkuru informāciju, kas ietilpst iepriekš minētajos normatīvajos aktos, kā arī šāda papildu informācija, ciktāl tai varētu būt nozīmīga ietekme uz vairumtirdzniecības energoproduktu cenām: 

• Informācija, kas attiecas uz jaudu un iekārtu izmantošanu elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanai, tostarp plānoto un neplānoto nepieejamību; 
• Informācija, kas attiecas uz jaudu un iekārtu izmantošanu elektroenerģijas vai dabasgāzes uzglabāšanai, tostarp šo iekārtu plānoto un neplānoto pieejamību;
• Informācija, kas attiecas uz jaudu un iekārtu izmantošanu elektroenerģijas vai dabasgāzes patēriņam, tostarp šo iekārtu plānoto un neplānoto pieejamību;
• Informācija, kas attiecas uz jaudu un iekārtu izmantošanu elektroenerģijas vai dabasgāzes pārvadi, tostarp šo iekārtu plānoto un neplānoto pieejamību;
• Informācija, kas attiecas uz jaudu un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu izmantošanu, tostarp šo iekārtu plānoto un neplānoto pieejamību;
• Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar ES vai valsts līmeņa tiesību aktiem;
• Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar Tirgus Noteikumiem (Market Rules);
• Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;
• Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar tirgus muitas nosacījumiem; 
• Cita informācija, ko tirgus dalībnieks varētu izmantot kā daļēju pamatu savam lēmumam noslēgt darījumu vai izdot rīkojumu tirgoties ar vairumtirdzniecības energoproduktu.

Saskaņā ar REMIT 2.panta 2.punktu, "tirgus manipulācijas" ir: 

a) jebkurš darījums vai jebkura tirdzniecības rīkojuma izdošana attiecībā uz energoproduktu vairumtirdzniecību: 

• kas sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz energoproduktu vairumtirdzniecības piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu; 
• kurā viena persona vai vairākas personas savstarpējā sadarbībā vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem ir noteikušas vai centušās noteikt mākslīgu cenu, ja vien persona, kas veikusi darījumu vai izdevusi tirdzniecības rīkojumu, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā enerģijas vairumtirgū; vai
• kas izmanto vai mēģina izmantot fiktīvu procedūru vai cita veida krāpšanu vai viltu, kuras sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu un pieprasījumu vai cenu; 

b) informācijas, kura sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, izplatīšana plašsaziņas līdzekļos, arī internetā vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem, tostarp arī baumu un nepareizu vai maldinošu ziņu izplatīšana, ja šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai būtu vajadzējis zināt to, ka šī informācija ir nepareiza vai maldinoša. Ja informācija tiek izplatīta žurnālistikas vai mākslinieciskās izteiksmes nolūkos, šādu informācijas izplatīšanu izvērtē, ņemot vērā noteikumus, kas reglamentē preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, ja vien: 

• minētās personas tieši vai netieši negūst kādu labumu vai peļņu no attiecīgās informācijas izplatīšanas; vai 
• izpaušana vai izplatīšana netiek veikta ar nodomu maldināt tirgu attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu un pieprasījumu vai cenu;

Saskaņā ar REMIT 2.panta 3.punktu, "mēģinājums veikt tirgus manipulācijas" ir: 

a) jebkurš darījums, jebkura tirdzniecības rīkojuma izdošana vai jebkuras citas darbības attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, lai:

• sniegtu nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu; 
• noteiktu mākslīgu cenu vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, ja vien persona, kas veikusi darījumu vai izdevusi tirdzniecības rīkojumu, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā enerģijas vairumtirgū; vai 
• izmantotu fiktīvas procedūras vai cita veida krāpšanu vai viltu, kas sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu;  vai 

b) informācijas izplatīšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tostarp internetu, vai arī kādus citus līdzekļus ar nolūku sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu un pieprasījumu vai cenu;

ACER ir Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kuras misija ir koordinēt valstu regulatīvo iestāžu darbu ES līmenī, un strādāt, lai pabeigtu vienotu ES elektroenerģijas un dabas gāzes tirgus izveidi.

ACER palīdz garantēt vienotā Eiropas gāzes un elektroenerģijas tirgus pareizu darbību. Šī aģentūra palīdz valsts regulatīvajām iestādēm veikt regulatīvās funkcijas Eiropas līmenī un, ja vajadzīgs, koordinē šo iestāžu darbu.

Konkrētāk, ACER:

• papildina un koordinē valsts regulatīvo iestāžu darbu;
• palīdz formulēt Eiropas tīklu lietošanas noteikumus;
• attiecīgā gadījumā pieņem saistošus individuālus lēmumus par pārrobežu infrastruktūras pieejamības nosacījumiem un ekspluatācijas drošību;
• konsultē ES iestādes par jautājumiem, kas saistīti ar elektroenerģiju un dabasgāzi;
• novēro iekšējos elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus un ziņo par konstatēto;
• novēro enerģijas vairumtirdzniecības tirgu, lai konstatētu ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un novērstu to, cieši sadarbojoties ar valsts regulatīvajām iestādēm (šo funkciju aģentūra uzņēmās 2012. gadā atbilstīgi REMIT regulai).

ACER vadlīnijas ir vērstas uz regulatoriem dalībvalstīs, lai nodrošinātu nepieciešamo koordināciju un saskaņotību kontroles darbībās saskaņā ar REMIT uzraudzības kompetenci. 

Vadlīnijas ir apzināti sagatavotas formāli nesaistošā veidā un nesniedz REMIT interpretāciju. Tās ir publiski pieejams tikai pārskatāmības nolūkos. Vadlīnijas tiks laiku pa laikam atjauninātas, lai atspoguļotu mainīgos tirgus apstākļus un pieredzi, kas gūta regulatoriem un Aģentūrai piemērojot REMIT, kā arī caur atgriezenisko saiti no tirgus dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām.

Citu informāciju un dokumentus saistībā ar REMIT var atrast ACER mājas lapā.

Pēc REMIT stāšanās spēkā 2011.gada 28.decembrī, tirgus dalībniekiem un personām, kas profesionāli veic darījumus elektroenerģijas vai gāzes vairumtirgū, ir šādi pienākumi:

• REMIT 3.panta 1.punkts– aizliegums ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju;
• REMIT 4.panta 1.punkts– pienākums publiskot iekšējo informāciju;
• REMIT 5.pants – aizliegums veikt tirgus manipulācijas.

Ja tirgus dalībnieks neievēro REMIT noteiktās prasības, tad Regulatoram ir tiesības piemērot naudas sodu, kura apjoms tiek noteikts saskaņā ar 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.839 “Kārtība, kādā nosaka soda naudas apmēru elektroenerģijas un dabasgāzes apgādē”.

Jebkurai personai, kura profesionāli veic darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, un kurai ir pamatotas aizdomas, ka darījums varētu pārkāpt REMIT noteikto regulējumu, saskaņā ar REMIT 15.pantu ir pienākums nekavējoties paziņot attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei (Latvijā – Regulatoram). 

Tirgus dalībniekam ir pienākums paziņot ACER un attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei (Latvijā – Regulatoram), kad piemērojami atsevišķi izņēmumi (3.panta 4.punkts (b) un 4.panta 2.punkts), un jāizmanto ACER platforma, lai pildītu savus paziņošanas pienākumus.

Lai īstenotu tirgus dalībnieku pienākumu publiskot iekšējo informāciju, ACER  ir izveidojusi platformu, lai ziņotu par aizdomīgiem darījumiem no personām, kas profesionāli veic darījumus. Platforma ļauj šīm personām izpildīt savu ziņošanas pienākumu. Lai iesniegtu attiecīgo ziņojumu ACER, spiest šeit.

Par jebkuru papildu informāciju, lūdzu, konsultējieties ar ACER, rakstot uz [email protected]. 

Atbilstoši REMIT 9.panta 1.daļai, tirgus dalībnieki, kuri iesaistās darījumos, par kuriem ir jāziņo ACER saskaņā ar REMIT 8.panta 1.daļu, reģistrējas attiecīgās valsts regulatīvajā iestādē (Latvijā – Regulatorā). Šim nolūkam ACER ir izveidojis speciālu centralizētu Eiropas tirgus dalībnieku reģistrēšanās reģistru (Centralized European Register for Energy Market Participants – CEREMP). Tirgus dalībnieki reģistrējas tajā dalībvalstī, kurā tie ir reģistrēti vai dzīvo, vai, ja tie nav reģistrēti vai nedzīvo Savienībā, – dalībvalstī, kurā tie darbojas. Tirgus dalībnieki reģistrējas tikai vienā valsts regulatīvajā iestādē. Dalībvalstis neprasa vēlreiz reģistrēties tirgus dalībniekam, kurš jau ir reģistrēts citā dalībvalstī. 

Visu ES dalībvalstu publiski pieejamais CEREMP reģistrā reģistrēto tirgus dalībnieku saraksts apskatāms ACER mājas lapā: https://www.acer-remit.eu/portal/european-register 

Lai reģistrētos CEREMP reģistrā, lūdzu apmeklējiet Regulatora mājaslapu sadaļā Komersantiem/Elektroenerģija/Reģistrācija CEREMP.

Ņemot vērā REMIT 8.panta 2. un 6. punktu Eiropas Komisija 2014.gada 17.decembrī ir pieņēmusi Komisijas īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014 par datu ziņošanu, īstenojot 8.panta 2.punktu un 8.panta 6.punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (turpmāk – Īstenošanas regula).

Saskaņā ar REMIT 9.panta 2. punktu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi Īstenošanas aktu, valsts regulatīvās iestādes (Latvijā – Regulators) izveido tirgus dalībnieku valsts reģistrus. Lai īstenotu REMIT 9.panta 1.daļas prasības, Regulators ir izveidojis piekļuvi ACER izveidotajai Eiropas tirgus dalībnieku reģistram (CEREMP), kur  Eiropas tirgus dalībniekiem būs iespējams reģistrēties.

Ja tirgus dalībnieks iesaistās darījumos, par kuriem ir jāziņo ACER saskaņā ar REMIT 8.panta 1.daļu, tad saskaņā ar Īstenošanas regulas 12.panta 2.daļu viņam ir šādi pienākumi:

• sākot no 2015.gada 7.oktobra uzsākt ziņošanu par vairumtirdzniecības energoproduktu līgumiem, kas noslēgti organizēta tirgus vietās (biržās);
• sākot no 2016.gada 7.aprīļa uzsākt ziņošanu par līgumiem, kas noslēgti ārpus organizēta tirgus (divpusējie darījumi).

Saskaņā ar Īstenošanas regulas 12.panta 2.daļu:

• elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkls (PSOET) tirgus dalībnieku vārdā sākot no 2015.gada 7.oktobra sniedz ACER informāciju par elektroenerģijas ražošanas, patēriņa un pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp par šo iekārtu plānotu vai neplānotu pieejamību;
• gāzes PSOET tirgus dalībnieku vārdā sākot no 2015.gada 7.oktobra sniedz ACER informāciju par dabasgāzes pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp par šo iekārtu plānotu vai neplānotu pieejamību. 

Par tirgus dalībnieku sagaidāmo rīcību attiecībā uz jaudas piedāvāšanu balansēšanas un nākamās dienas elektroenerģijas tirgū

Enerģijas cenu svārstības 2022. gadā, tostarp maksimālās cenas sasniegšana Nord Pool nākamās dienas tirgū 17. augustā, izraisīja un pastiprināja procesus, kuru mērķis bija noturēt cenas saprātīgā līmenī. Ir notikušas un pastāvīgi turpinās uz rezultātu orientētas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālo regulatīvo iestāžu (NRI) konsultācijas par to elementu un procesu pārskatīšanu un pielāgošanu, kas saistīti ar ražošanas jaudu izmantošanas plānošanu un solījumu izteikšanu, kā arī konsultāciju sniegšanu tirgus dalībniekiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šāda pieeja paliek spēkā arī 2023. gadā situācijā, kad enerģijas tirgi ir atguvušies no 2022. gada laikā piedzīvotā satricinājuma.
2022. gadā vairāki balansēšanas pakalpojumu sniedzēji (BPS), par balansēšanu atbildīgās puses (BAP) un pārvades sistēmu operatori (PSO) vērsās pie NRI, lai saņemtu viedokli par to, kā tirgus dalībniekiem būtu jārīkojas enerģijas tirgū un kādas darbības uzskatāmas par pieņemamām vai, gluži pretēji, uzskatāms par REMIT pārkāpumu. Atbildes ir sniegtas attiecīgajam tirgus dalībniekam, taču, tā kā gan jautājumi, gan atbildes aptver enerģētikas tirgus funkcionēšanai būtiskus jautājumus un attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, NRI sniedz savu viedokli visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm.
Tirgus dalībnieki jautāja, vai ir pieņemamas augstas cenas, īpaši gadījumos, kad tirgus dalībnieki nav piedāvājuši savu pieejamo jaudu tirgū.
NRI skaidro, ka, pamatojoties uz ACER REMIT vadlīnijām, REMIT neaizliedz cenām būt augstām, ja vien tās atspoguļo godīgu un konkurētspējīgu mijiedarbību starp piedāvājumu un pieprasījumu. Tomēr jāņem vērā, ka tehnisko jaudu pieturēšana noteiktos apstākļos var būt REMIT 5. panta pārkāpums. 
Tirgus dalībnieki jautāja, vai tirgus dalībniekiem ir pienākums piedāvāt savu jaudu nākamās dienas tirgū, pirms to piedāvāt balansēšanas tirgū, un vai tirgus dalībniekiem ir jārīkojas tā, lai balansēšanas enerģijas cenas nebūtu pārmērīgi augstas. Tirgus dalībnieki arī jautāja, vai jaudas piedāvāšana citā no secīgajiem elektroenerģijas tirgus segmentiem (piemēram, nākamās dienas tirgus un balansējošās enerģijas tirgus) ar atšķirīgu cenu līmeni atbilst REMIT.
NRI skaidro, ka balansēšanas enerģijas cenām nepastāv oficiāls slieksnis, šīs cenas tirgus nosaka atkarībā no konkrētās situācijas, izņemot tehniski maksimālo solīšanas limitu. Būtu vēlams, ka tirgus dalībnieki sola jaudas nākamās dienas tirgū pirms solīt tās citos tirgus segmentos, lai gan tas nav tirgus dalībnieku pienākums. Tirgus dalībniekiem nav pienākuma piedāvāt noteiktas ražošanas jaudas balansēšanas tirgū, ja šis pienākums neizriet no līgumsaistībām balansēšanas jaudu tirgū.
Rīcībai tirgū jānotiek pēc tirgus loģikas, tomēr ievērojot jaudas pieturēšanas noteikumus saskaņā ar ACER REMIT vadlīnijām, kas nosaka, ka tirgus dalībniekam ir jābūt leģitīmam tehniskam, normatīvam un/vai ekonomiskam pamatojumam, lai nepiedāvātu pieejamo ražošanas jaudu vai piedāvātu to virs ražošanas robežizmaksām. NRI atzīst, ka Baltijas balansēšanas tirgū ir ierobežota likviditāte un konkurence, un tas var radīt situācijas, kad diennakts ietvaros rodas stundas ar nepietiekamu balansēšanas jaudu un/vai svārstīgām cenām.
Lietuvā mFRR jaudas nodrošinātājiem ir pienākums piedāvāt solījumus enerģijas tirgū. Igaunijā un Latvijā šobrīd nav jaudas mFRR tirgus, tādēļ tirgus dalībnieki, kuri piedāvā solījumus mFRR enerģijas tirgū, var brīvi piedāvāt solījumu apjomu, kāds viņiem konkrētajā brīdī ir pieejams, ievērojot REMIT tehniskās jaudas pieturēšanas noteikumus (ka pieejamā jauda ir jānodod tirgum).
Tirgus dalībnieki arī lūdza viedokli par to, kā tirgus dalībniekiem būtu jārīkojas dažādos tirgus segmentos.
NRI skaidro, ka attiecībā uz norādījumiem par to, kā tirgus dalībniekiem vajadzētu rīkoties dažādos elektroenerģijas tirgus segmentos, NRI iesaka ievērot principus, kas izklāstīti ACER REMIT vadlīnijās par REMIT īstenošanu, jo īpaši 6.3.2. nodaļas t) punktā. Baltijas valstīs normatīvais regulējums nepārprotami neprasa tirgus dalībniekam piedāvāt savu pieejamo ražošanas jaudu nākamās dienas tirgū, pirms to piedāvāt mFRR / aFRR vai SIDC tirgū. Vienlaikus ACER REMIT vadlīnijās ir sīkāk izklāstīts, kāda rīcība attiecībā uz pieejamās jaudas nepiedāvāšanu tirgū un kādos apstākļos varētu tikt uzskatīta par REMIT 5. panta pārkāpumu. Apzināts lēmums ierobežot nākamās dienas tirgum pieejamo jaudu un šīs jaudas pieturēšana FRR vai tekošās dienas elektroenerģijas tirgum, kā rezultātā rodas neraksturīgi augstas cenas, var radīt situāciju, kurā nepieciešams veikt analīzi par to, vai šāda rīcība atbilst REMIT prasībām vai ir uzskatāma par pārkāpumu. Tāpat situācija, kad tirgus dalībniekam nav leģitīma tehniska, normatīva un/vai ekonomiska pamatojuma nepiedāvāt pieejamo ražošanas jaudu vairumtirdzniecības tirgū vai tirgus dalībnieks piedāvā to virs ražošanas robežizmaksām, uzskatāma par REMIT pārkāpumu.
ACER REMIT Vadlīnijas norāda, ka katrs gadījums jāskata atsevišķi, vērtējot, vai situācija, kad tirgus dalībnieks nepiedāvā savu pieejamo ražošanas jaudu nākamās dienas elektroenerģijas tirgū, bet tā vietā izvēlas piedāvāt savu pieejamo ražošanas jaudu vai nu frekvences atjaunošanas rezerves tirgiem (mFRR, aFRR) vai tekošās dienas elektroenerģijas tirgū (SIDC), ir pārkāpums. T.i., šāda rīcība pati par sevi nav aizliegta. Tomēr Baltijas valstu NRI nostāja saskan ar NEMO un Ziemeļvalstu NRI nostāju, ka šāda rīcība nav pieņemama. Šāda nostāja izriet no konsultācijām ar Nord Pool un Ziemeļvalstu NRI. Jaudas piedāvāšana nākamās dienas tirgū pirms jaudas piedāvāšanas tekošās dienas tirgū un balansēšanas tirgū tiek uzskatīta par standarta praksi.
Ir dažādi aspekti, kas atbalsta šādu pieeju: piemēram, nākamās dienas cena kalpo kā atsauces cena nākotnes un mazumtirdzniecības līgumiem, arī komunālo pakalpojumu sniedzēji savas provizoriskās izmaksas saista ar nākamās dienas cenu. Tāpat nevar neņemt vērā to, ka pārvades jauda tiek piešķirta nākamās dienas tirgum. Tas apgrūtina pārvades sistēmu operatoru uzdevumu, jo PSO ir atbildīgi par balansēšanas enerģijas apmaiņu, lai nodrošinātu sistēmas darbības drošību un energosistēmā uzturētu līdzsvaru.
Jaudas pieejamība balansēšanas tirgū kopumā var būt pamatots arguments, lai ražotāji apzinātos potenciālās balansēšanas vajadzības, tomēr apstākļos, kad ir svarīgas pat mazākās ražošanas jaudas, balansēšanas tirgus likviditātes nodrošināšana nav pietiekami spēcīgs arguments, lai attaisnotu ražotāju / tirgus dalībnieku jaudu pieturēšanu nākamās dienas tirgū.
ACER REMIT Vadlīniju 6.2.2. sadaļa (Cenas nodrošināšana mākslīgā līmenī) nosaka, ka solīšana, kuras rezultātā tiek iegūta augsta cena, pati par sevi ne vienmēr ir pārkāpums. ACER REMIT Vadlīnijās ir paskaidrots, ka “mākslīguma jēdziens nozīmē, ka vairumtirdzniecības enerģijas produkta cenas līmenis neatbilst tam līmenim, kas būtu radies godīgas un konkurētspējīgas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības rezultātā konkrētajā tirgū, atspoguļojot tirgus pamatdatus”. ACER REMIT vadlīnijas arī paskaidro, ka “mākslīgu cenu nedrīkst jaukt ar neierastu cenu. Tirgus cena var attīstīties līdz ļoti augstam vai zemam līmenim (un tādējādi būt neierasta salīdzinājumā ar parasto cenu noteiktā tirgū), un to joprojām var pilnībā attaisnot tirgus pamatprincipi (piemēram, nepietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas). Šajā ziņā neierasti augsta vai zema cena, ko pamato tirgus pamatprincipi, ne vienmēr ir mākslīga. Tādējādi, ja vien nav pierādījumu, kas norāda uz tirgus dalībnieka rīcību, ko var uzskatīt par nepamatotu, piedāvājumi, kuru rezultātā objektīvos tirgus apstākļos rodas augstas cenas, ne vienmēr ir uzskatāmi par pārkāpumu. NRI norāda, ka “solījumu izdarīšana bez jebkāda pamatota iemesla” var radīt situāciju, kas tiek kvalificēta kā “mākslīga” un līdz ar to arī kvalificējama kā REMIT pārkāpums.
Papildus šajā dokumentā jau minētajam vēlamies uzsvērt, ka REMIT izpratnē nav nedz acīmredzamu norāžu, nedz pierādījumu par sistemātisku manipulatīvu rīcību vai iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, kas būtu varējusi ietekmēt iepriekš radušās augstās enerģijas cenas situācijas Baltijas balansēšanas tirgū. Trīs NRI turpina īstenot tirgus uzraudzības pasākumus. Uz jautājumu, vai balansēšanas tirgū ir dominējošs uzņēmums un vai tas ir ļaunprātīgi izmantojis savu stāvokli, iespējams atbildēt tikai pēc padziļinātas analīzes. Konkurences iestādes parasti veic šādu analīzi tikai tad, ja tirgū ir pietiekami skaidras pazīmes, kas norāda uz iespējamu ļaunprātīgu rīcību. Pamatojoties uz NRI pieejamo informāciju, NRI uzskata, ka šobrīd nav pietiekama pamata uzsākt tiesvedību par konkurences tiesību pārkāpumu. Tomēr nostāju vienmēr var pārskatīt, ņemot vērā turpmāko notikumu attīstību tirgū.
Tāpat svarīgi pieminēt, ka saskaņā ar REMIT 15. panta prasībām Baltijas PSO, kas Baltijas mFRR balansēšanas enerģijas tirgū darbojas kā personas, kas profesionāli veic darījumus (PPAT), informē nacionālo regulatīvo iestādi, ja ir pamatotas aizdomas, ka darījums varētu pārkāpt REMIT 3. vai 5. panta nosacījumus.
Oriģinālteksts angļu valodā pieejams šeit.