Pērn Baltijā un citviet Eiropā pieredzētas augstas elektroenerģijas cenas, ko ietekmējusi ģeopolitiskā situācija reģionā. Līdz ar ko elektroenerģijas taupīšana ir kļuvusi īpaši būtiska, ko apliecina arī tirgus dati. Rezultātā Baltijā kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās. Taču, līdz ar tirgus norisēm, lietotāju vidū pieauga interese mainīt elektroenerģijas tirgotāju.
“Elektroenerģijas tirgus pagājušajā gadā piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, kas ietekmēja gan tautsaimniecību kopumā, gan ikvienu mājsaimniecību Latvijā. Augstas cenas viennozīmīgi nozīmēja lietotāju paradumu maiņu elektroenerģijas izmantošanā, līgumu pārskatīšanu, kā arī lielāku interesi sekot līdzi notikumiem tirgū un ikmēneša maksājumiem. Šādu tirgus apstākļu ietekmē lietotājs kļūst par aktīvu tirgus dalībniekiem, kurš rūpīgi, atbildīgi un gudri pieņem lēmumus,” skaidro Tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Gunta Frēze.
Baltijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās un ražošana pieauga Pērn, salīdzinot ar 2021.gadu, Baltijas valstīs novērots kopējā elektroenerģijas patēriņa samazinājums par 2,3%. Attiecīgi Latvijā patēriņš saruka par 3,75%, kas Baltijas valstu vidū bija augstākais rādītājs (Igaunijā -1,98%, Lietuvā -1,67%). Patēriņa samazināšanās galvenokārt saistīta ar iepriekš novēroto elektroenerģijas cenu pieaugumu. Ietekmi uz patēriņa izmaiņām veicināja arī mikroģeneratoru jeb saules paneļu uzstādīšana mājsaimniecībās, kas saražo elektroenerģiju autonomi.
Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, pieauga par 4,6%. Tikmēr Igaunijā ražošanas apjomi palielinājās par 26%, Lietuvā – par 1,7%, bet Latvijā – samazinājās par 14,9%.
Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma kritumu galvenokārt ietekmēja augstā dabasgāzes cena. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, ir dārgāka, līdz ar to tirgū šāda enerģija ir mazāk konkurētspējīga. Skatoties pēc izmantotajiem ražošanas resursu veidiem, 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, koģenerācijas stacijās saražotie apjomi samazinājās par 32%, kamēr vēja elektrostacijās tie palielinājās par 36% un hidroelektrostacijās (HES) – par 2%.
Taču š.g. sākumā janvārī palu dēļ, kas šim mēnesim nav raksturīgi, būtiski pieauga ražošanas apjomi HES. HES kopējais saražotais apjoms sasniedza 935 GWh, kas ir augstākais rādītājs kopš 2017. gada marta, un ar pašu (vietējo) saražoto apjomu Latvijā tika nosegts patēriņš 143% apmērā.
Latvijas elektroenerģijas imports un eksports palielinājās
Pērn kopumā Latvija savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 69,7% apmērā, izmantojot vietējos ražošanas avotus. Tāpat izmantotas iespējas importēt lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstu reģioniem. Elektroenerģija lielākoties tika importēta no Zviedrijas, Somijas un Polijas, jo sākot no pagājušā gada maija apturēts elektroenerģijas imports no Krievijas un Baltkrievijas. Salīdzinot ar 2021.gadu, 2022.gadā Latvijas importētās elektroenerģijas daudzums bija par 13,73% lielāks, bet eksportētās elektroenerģijas daudzums palielinājās par 3,6%.
Elektroenerģijas cenas biržā rekordaugstas un svārstīgas
Pērn, salīdzinot ar 2021.gadu, mēneša vidējās elektroenerģijas cenas Nord Pool biržā Latvijas tirdzniecības zonā bijušas izteikti svārstīgas. 2022.gada augustā tika sasniegta līdz šim augstākā vidējā mēneša cena – 467,75 EUR/MWh – aptuveni piecas reizes lielāka nekā 2021.gada augustā. Savukārt 2023.gada sākumā Nord Pool biržā Latvijas tirdzniecības zonā cenas samazinājās. Š.g. janvārī vidējā mēneša cena bija 99,74 EUR/MWh (par 62% zemāka nekā 2022.gada decembrī), bet februārī tā pieauga līdz 113,77 EUR/MWh – par 14% augstāka, salīdzinot ar š.g. janvāri.
Cenu kritums biržā 2023.gada janvārī novērots ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Galvenokārt cenas samazināšanos ietekmēja dabasgāzes cenas kritums silto laikapstākļu dēļ, kad pieprasījums pēc dabasgāzes nav tik augsts.
Elektroenerģijas cenas vairumtirgū (biržā) ietekmē cenu mazumtirgū, ko maksā Latvijas elektroenerģijas lietotāji. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām 2022.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada 4. ceturksni pieauga par 65% līdz 173,51 EUR/MWh, savukārt juridiskajiem lietotājiem – par 80% līdz 187,38 EUR/MWh.
Minētais rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus gan par lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas (biržas) cenas līgumus, gan tiem, kuri noslēguši fiksētas cenas līgumus. Fiksētie līgumi tiek slēgti uz ilgāku laiku (seši, 12, 18 mēneši), attiecīgi apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi. Līdz ar to cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem.
Pieaug interese par fiksētas cenas līgumiem, lietotāji turpina aktīvi mainīt savu tirgotāju
2022.gada 4.ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotā tendence, kur gan mājsaimniecību vidū, gan juridisko lietotāju segmentā samazinājās interese par mainīgas (biržas) cenas līgumiem, ņemot vērā straujo biržas cenas pieaugumu. Fiksētas cenas līgumus izvēlējušās 64,99% mājsaimniecības, bet mainīgas cenas līgumus – 11,96%, bet interese par universālā pakalpojumu saglabājusies bez būtiskām izmaiņām – 23,05%.
Pērn arī palielinājusies elektroenerģijas tirgotāju maiņa. Visvairāk tā novērota juridisko lietotāju vidū, kur 26,96% nomainījuši tirgotāju, bet mājsaimniecību vidū nomaiņu veikuši 6,36%. To galvenokārt veicināja tirgotāju lēmumi par elektroenerģijas cenu pārskatīšanu. Attiecīgi tirgū bija priekšnosacījumi tam, lai lietotāji aktīvi salīdzinātu un vērtētu tirgotāju piedāvājumus, kas rezultējās arī ar tirgotāja maiņu.
Plašāk ar datiem aicinām iepazīties SPRK interaktīvajā infografikā.