SPRK skaidro elektroenerģijas tirgus norises 1.ceturksnī un šogad kopumā

Drukāt
Elektroenerģija

Baltijas kopējā elektroenerģijas patēriņā un ražošanā būtisku izmaiņu nav, Latvijas elektroenerģijas imports pieaudzis, bet eksports samazinājies, Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas sasniedz jaunu rekordu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro elektroenerģijas tirgus norises š.g. 1.ceturksnī un šogad kopumā.

Baltijā kopējais elektroenerģijas patēriņš un ražošana būtiski nemainījās
Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni, būtiski nemainījās – samazinājās vien par 1%. Igaunijā tas bija par 6% un Latvijā par 1% zemāks, bet Lietuvā – par 3% augstāks. To galvenokārt ietekmēja sezonālie faktori. Patēriņa pieaugumu veicina ļoti zema vai augsta gaisa temperatūra, kā arī gada tumšāko mēnešu iestāšanās. Tipiski vasarās elektroenerģijas patēriņš ir zemāks, bet ziemā – augstāks.

Savukārt elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni, kopumā bija par 1% zemāka. Igaunijā tā pieauga par 30% un Lietuvā par 14%, bet Latvijā – samazinājās par 25%. Latvijā ražošanas samazinājumu galvenokārt ietekmēja dabasgāzes cenu pieaugums, kā rezultātā izmaksu ziņā elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās bija mazāk konkurētspējīga. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem, attiecīgi koģenerācijas stacijās tā samazinājās mazliet vairāk par pusi (55%), bet palielinājās vēja elektrostacijās – mazliet vairāk par trešdaļu (37%) – un hidroelektrostacijās (HES) par 16%.

Latvijas elektroenerģijas imports pieauga par 36%, eksports samazinājās par 20%
Ierasti gada griezumā Latvijā lielāks elektroenerģijas daudzums tiek importēts nekā eksportēts. 2022.gada 1.ceturksnī Latvija, izmantojot vietējos ražošanas avotus, savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 76% apmērā (Igaunija 78%, bet Lietuva 37%), iztrūkstošais elektroenerģijas daudzums tika importēts. Atskatoties uz š.g. 1.ceturksni un salīdzinot to ar 2021.gada identisku periodu, imports pieauga mazliet vairāk par trešdaļu (36%), bet eksports samazinājās par 20%. Attiecīgi Latvijas, šajā periodā importētās elektroenerģijas daudzumam pārsniedzot eksportu, ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs: -501 GWh.

Lielāko īpatsvaru Latvijas elektroenerģijas pozitīvās ārējās tirdzniecības bilances veidošanā un uzturēšanā veido tieši HES saražotā elektroenerģija. Attiecīgi eksports, pārsniedzot importu, būtiski pieaug mēnešos, kad vērojams augstāks ūdens līmenis Daugavas baseinā. Šāda situācija, piemēram, bija vērojama š.g. 2.ceturksnī – aprīlī palu laikā, kad Latvijas eksports pārsniedza importu par 75 GWh. Minētajā mēnesī Latvija, izmantojot vietējos ražošanas avotus, savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 115% apmērā.

Elektroenerģijas tirdzniecības līguma izvēles un tirgotāja maiņas tendences
Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem iespējams izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko pakalpojumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem un trīs līguma veidiem – ar mainīgu (biržas) cenu, ar fiksētu cenu un līgumu par universālo pakalpojumu. Pretēji līdz šim novērotajai tendencei š.g. 1.ceturksnī mainīgas (biržas) cenas līgumu īpatsvars nedaudz samazinājās, sasniedzot 16% mājsaimniecību un 52% juridisko lietotāju segmentā. Fiksētas cenas līgumu īpatsvars pieauga, sasniedzot 60% mājsaimniecību un 48% juridisko lietotāju segmentā. Bet universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 24%.

Savukārt š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada identisku periodu, vērojama augstāka lietotāju aktivitāte elektroenerģijas tirgotāju maiņā. To galvenokārt veicinājis elektroenerģijas cenas pieaugums. Aktīvākie bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 15% (2021.gada 1.ceturksnī: 4%) veikuši tirgotāja maiņu, savukārt no mājsaimniecību lietotājiem – 2% (2021.gada 1.ceturksnī: 1%). Lietotājus aktīvāk salīdzināt un vērtēt dažādus tirgotāju piedāvājumus galvenokārt mudina elektroenerģijas cenu pieaugums.

Elektroenerģijas cenas biržā šogad kopumā saglabājās augstas un svārstīgas
Elektroenerģijas vairumtirgū (biržā), kur elektroenerģijas ražotāji saražoto pārdod un tirgotāji iegādājas, mēneša vidējās cenas Latvijas tirdzniecības apgabalā šogad kopumā ir krasi svārstījušās (janvārī 143,81 EUR/MWh, februārī 104,72 EUR/MWh, martā 167,22 EUR/MWh, aprīlī 109,40 EUR/MWh, maijā 164,20 EUR/MWh), jūnijā pārsniedzot 2021.gada decembra rekordu un sasniedzot vēsturiski augstāko mēneša cenu 218,29 EUR/MWh. Salīdzinot stundas cenu, to svārstību diapazons mainīga pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē šogad kopumā ir bijis vēl izteiktāks – no 3,49 EUR/MWh līdz 650,05 EUR/MWh. Abas kā augstākā, tā zemākā stundas cena, fiksētas š.g. jūlijā.

Cenu svārstības biržā galvenokārt ietekmēja dabasgāzes cenu pieaugums saistībā ar karadarbību Ukrainā (martā dabasgāzes tirdzniecības biržās mēneša vidējās cenas sasniedza vēsturiski augstu līmeni – ap 130 EUR/MWh), kā arī mainīga situācija attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iespējām no izmaksu ziņā lētākiem atjaunojamiem resursiem vēja un hidroelektrostacijās.

Līdz šim saistībā ar sezonas maiņu maijā/jūnijā dabasgāzes cenas pasaules tirgos samazinājās, taču šogad tā nav noticis ģeopolitisko apstākļu dēļ. Līdz ar to elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, ir dārga. Nenoteiktība finanšu instrumentu tirgos atspoguļojas kā augstāks risku novērtējums, kas attiecīgi tiek iecenots produktu cenās.

Elektroenerģijas cenas pieaugums biržā ietekmē cenu mazumtirgū, ko maksā Latvijas elektroenerģijas galalietotāji – tirgotāji piedāvāto cenu pārskata, ņemot vērā cenu izmaiņas biržā. Piemēram, stundas cenas ir būtiskas lietotājiem, kuri izvēlējušies norēķināties pēc mainīgas jeb biržas cenas līguma, jo tieši tās, attiecinot pret patēriņu, ietekmē lietotāja ikmēneša rēķina lielumu. Fiksētas cenas līguma gadījumā cena ir nemainīga noslēgtā elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajam periodam. Tomēr arī šajā gadījumā cenu izmaiņām biržā ar zināmu nobīdi laikā (atkarībā no tā, kurā brīdī un uz cik ilgu laiku līgums noslēgts), būs ietekme uz lietotāja ikmēneša maksājumu par elektroenerģiju, kad tirgotājs veiks cenu pārskatīšanu.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni, mājsaimniecībām pieauga par 113% līdz 121,93 EUR/MWh, savukārt juridiskajiem lietotājiem – par 141% līdz 117,78 EUR/MWh. Šis rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus par tiem, kuri noslēguši mainīgas (biržas) un fiksētas cenas līgumus. Līdz ar to apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi un gala cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem.

Plašāk ar 2022.gada 1.ceturkšņa datiem, aicinām iepazīties SPRK interaktīvajā infografikā.