Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir precizējusi ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas grozījumu projektu, balstoties uz publiskās konsultācijas laikā saņemtajiem priekšlikumiem. Regulējums paredz iespēju ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem sniegt SPRK izvērtēšanā pašu noteiktos tarifu projektus, kurus SPRK izvērtētu paātrinātā kārtībā.
Pirmreizējās konsultācijas laikā tirgus dalībnieki atbalstīja ideju par pašu noteikto tarifu projektu aprēķināšanu, ja komersantam rodas neparedzētās izmaksas vai ieņēmumi energoresursu cenu izmaiņu dēļ. Šāds mehānisms nodrošina operatīvas izmaiņas tarifos, gan elektroenerģijas cenai pieaugot, gan samazinoties – attiecīgi lietotājiem piemērojot zemāku tarifu.
Saņemot konsultācijas laikā izteiktos viedokļus, SPRK ir precizējusi, kādos gadījumos komersants pats var noteikt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus. Proti, ja komersantam ir radušās neparedzētās izmaksas vai ieņēmumi elektroenerģijas cenu izmaiņu dēļ, ja ir mainījies tarifs vai maksa, par kādu komersants iepērk ūdeni no cita komersanta un, ja mainījušas izmaksas par novadītajiem notekūdeņiem, ja tos novada tālāk cita komersanta centralizētajā kanalizācijas sistēmā.
"Elektroenerģija veido būtisku daļu no tarifu projektā iekļautajām izmaksām – vidēji 29%. Redzam, ka dinamiskās elektroenerģijas cenas izmaiņas vairs “neiet roku rokā” ar esošo regulējumu. Ar šiem grozījumiem plānots ieviest mehānismu, lai šajos apstākļos sabalansētu kā komersantu, tā arī pakalpojumu lietotāju intereses – ļautu komersantiem atgūt ekonomiski pamatotas izmaksas, ja starp tarifu vērtēšanas periodiem, piemēram, elektroenerģijas cena bijusi augstāka nekā spēkā esošajā tarifā, kā arī kompensētu lietotājiem pārmaksāto, ja elektroenerģija cena ir bijusi zemāka,” skaidro SPRK Ūdenssaimniecības, depozīta sistēmas un atkritumu departamenta direktore Agnese Kozlovska.
SPRK pārstāve norāda, ka jau šobrīd redzama tendence, ka SPRK jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektus iesniedz arī tie komersanti, kuriem tarifi tika pārskatīti un apstiprināti pēdējā pusgada laikā.
Jāatzīmē, ka SPRK metodikas projektā ir atrunājusi, kurā gadījumā komersantam ir pienākums lietotājiem noteikt zemāku tarifu. Attiecīgi, ja aktuālā elektroenerģijas cena ir zemāka par to, kas ir iekļauta spēkā esošajā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā, un plānotās cenas izmaiņas veido tarifa samazinājumu vairāk par 10%, komersantam ir pienākums lietotājiem piemērot zemāku tarifu.
Plānots, ka SPRK komersantu pašu noteiktos tarifu projektus izvērtēs paātrinātā kārtībā – 21 dienas laikā. Tie stāsies spēkā komersanta noteiktajā laikā, bet ne agrāk kā 30 dienas pēc tarifu sākotnējās publicēšanas “Latvijas Vēstnesis”. Grozījumu projekts paredz noklusējuma saskaņojumu, kas nozīmē, ka SPRK pieņems lēmumu, izdodot administratīvu aktu, tikai tad, ja tarifs tiks noraidīts. Pozitīva lēmuma gadījumā procesuālās ekonomijas nolūkos lēmums netiks izdots. Ar aktuālajiem tarifiem ikviens interesents varēs iepazīties SPRK tīmekļvietnē.
Ar konsultāciju dokumentu par grozījumiem ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā iespējams iepazīties SPRK tīmekļvietnē. Priekšlikumus un komentārus par noteikumu projektu lūdzam iesniegt SPRK līdz š.g. 14.oktobrim, nosūtot tos uz [email protected].
Kopumā (uz 07.10.22.) SPRK vērtēšanā ir astoņpadsmit ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projekti. Par tiem vairāk iespējams uzzināt SPRK iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu interaktīvajā kartē. Šogad kopumā apstiprināti 27 ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi.
Plašāks skaidrojums "Par ko maksā ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāji?" SPRK tīmekļvietnē publicētajā interaktīvajā materiālā.
Pirms SPRK kompetencē esošu normatīvo aktu izdošanas, kā arī par tiem SPRK kompetencē esošajiem jautājumiem, par kuriem nepieciešams izzināt attiecīgās regulējamās nozares tirgus dalībnieku viedokli, SPRK veic publiskās konsultācijas. To ietvaros SPRK savā tīmekļvietnē publisko sagatavoto konsultāciju dokumentu un aicina tirgus dalībniekus, kā arī interesentus iesniegt komentārus un priekšlikumus. Pērn SPRK kopumā veica 35 publiskās konsultācijas.