2023. gada trešajā ceturksnī elektroenerģijas cenas Nord Pool biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā bijušas gan kāpjošas, gan krītošas, vienlaikus saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu ir saglabājusies starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem. Skaidrojot elektroenerģijas tirgus norises, īpašu vērību SPRK aicina pievērst mājsaimniecību noslēgtajiem līgumiem par fiksēto elektroenerģijas cenu – kā atklāj apkopotie dati, pie līgumiem ar fiksētu cenu joprojām pieturas ap 85% mājsaimniecību, attiecīgi tās savos rēķinos arī neizjūt elektroenerģijas cenu samazinājumu biržā.
Elektroenerģijas cenām novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences
Aizvadītajā ceturksnī Nord Pool nākamās dienas elektroenerģijas kontraktiem bija novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences. Jūlijā cenu samazinājumu galvenokārt noteica vēja enerģijas izstrāde un nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kas bija augstāks par sezonālo normu. Savukārt turpmākos mēnešus sekoja neliels cenu kāpums. Septembrī cenu kāpumu lielākoties noteica elektropārvades savienojuma NordBalt (Zviedrijas SE4 — Lietuva) atslēgums.
Elektroenerģijas tirdzniecības līguma izvēles un tirgotāja maiņas tendences
Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, tostarp gan elektroenerģijas tirgotāju, gan līguma veidu – par mainīgu cenu (piesaistīta izmaiņām biržā) vai fiksētu cenu (cena fiksēta noteiktam periodam – 12 vai vairāk mēnešu –, parasti ir soda nauda par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav soda naudas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).
Saskaņā ar SPRK datiem, 2023. gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 2.ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis (+3%), sasniedzot 72%, bet juridisko lietotāju segmentā – samazinājies (-1%), sasniedzot 48%. Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis līdz 15% (+1%) mājsaimniecību segmentā un līdz 52% (+1%) juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 13% (-4%).
Savukārt, salīdzinot periodu no šā gada janvāra līdz septembrim ar iepriekšējā gada identisku periodu, lietotāju vidū vērojama zemāka elektroenerģijas tirgotāju maiņas aktivitāte. Aktīvāki bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 22% veikuši tirgotāja maiņu, savukārt no mājsaimniecību lietotājiem – 3%.
Elektroenerģijas cenu līmenis Latvijas mazumtirgū atšķirīgs, to ietekmē noslēgtie līgumi
Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, jau no 2023. gada sākuma vērojama tendence, ka saglabājas starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskiem lietotājiem. 2.ceturksnī vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecību segmentā bija par aptuveni 40,00 EUR/MWh augstāka, salīdzinot ar juridisko lietotāju segmentu, savukārt 3.ceturksnī šī starpība samazinājās līdz 37,20 EUR/MWh.
Tāpat vērojams, ka mājsaimniecību segmentā vidējais cenu līmenis kopš pērnā gada 3.ceturkšņa, kad cenas sasniedza maksimumu, būtiski nav mainījies, neskatoties uz cenu samazinājumu biržā. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena šā gada 3.ceturksnī mājsaimniecību segmentā samazinājās līdz 167,65 EUR/MWh (-7% pret 2022.gada 3.ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā līdz 130,45 EUR/MWh (- 56% pret 2022.gada 3.ceturksni).
Šāda atšķirība saistīta ar dažādu līgumu veidu proporciju attiecīgajos lietotāju segmentos, kā arī to noslēgšanas laiku un termiņiem. Saskaņā ar SPRK šā gada 3.ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 48% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 85% (fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums). Attiecīgi liela daļa mājsaimniecību, kuras līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt.
“Mājsaimniecību lietotājiem lietderīgi apsvērt, vai gadījumā izdevīgāk nebūtu izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu, kurā elektroenerģijas cena būtu zemāka. Maksa par esošā līguma pirmstermiņa izbeigšanu atkarībā no noslēgtā līguma nosacījumiem un atlikušā termiņa katram būs atšķirīga, līdz ar to arī līguma pārskatīšanas iespējas katram ir jāizvērtē individuāli. Lietotājiem ar augstāku patēriņu, iespējams, izdevīgāk ir lauzt esošo līgumu, samaksājot līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, tādējādi neturpinot maksāt iepriekš nofiksēto augsto elektroenerģijas cenu. Tas arī dotu iespēju samazināt kopējo ikmēneša rēķinu,” norāda J. Negribs, atgādinot, ka universālā pakalpojuma gadījumā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas nav. Iespējams mainīt arī tirgotāju, izvēloties sev piemērotāko piedāvājumu.
Rēķinot, kāds variants izdevīgāks – turpināt līgumu vai tomēr lauzt to pirms laika –, der atcerēties, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu mājsaimniecībām maksimālais periods, kuram drīkst piemērot pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ir divi gadi. Turklāt katru ceturksni (vai biežāk, ja līgumā tā noteikts) šī maksa proporcionāli samazinās.
Patērētais un saražotais elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs samazinājies
Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš 2023. gada 3.ceturksnī samazinājās par 5%, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni. To galvenokārt ietekmējis mikroģeneratoru jeb saules paneļu pieaugums gan mājsaimniecību, gan juridisko personu objektos. Mikroģeneratoru saražoto elektroenerģiju lietotāji izmanto pašpatēriņam, attiecīgi samazinās no tīkla saņemtā elektroenerģija (uzskaitītais patēriņš). Latvijā saskaņā ar AS “Sadales tīkls” datiem no šā gada janvāra līdz septembrim izsniegti 5,3 tūkstoši atļauju mikroģenerataru pieslēgšanai.
Saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs 2023. gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, bija par 15% zemāks. Igaunijā tas samazinājās par 44%, Latvijā – par 5%, bet Lietuvā pieauga par 31%.
Latvija savu elektroenerģijas patēriņu šā gada 3.ceturksnī nosedza 43% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem, 3.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ražošana pieauga par 38% vēja elektrostacijās, koģenerācijas stacijās ražošanas apjomi saglabājās iepriekšējā līmenī, bet hidroelektrostacijās samazinājās par 27%. Būtiski pieaudzis arī saules enerģijas saražotais apjoms.
Latvijas elektroenerģijas imports un eksports samazinājās
Atskatoties uz 2023. gada 3.ceturksni un salīdzinot to ar pagājušā gada identisku periodu, imports samazinājās par 14%, bet eksports – par 24%. Tā kā importētās elektroenerģijas daudzums (1 476 GWh) pārsniedza eksportu (558 GWh), ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs: -918 GWh.
Negatīvs tirdzniecības saldo veidojās, jo būtiski samazinājās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms, ko ietekmēja mazāks nokrišņu daudzums, kā rezultātā Daugavas ūdens pietece bija zemāka par daudzgadu vidējo līmeni. Savukārt elektroenerģijas ražošana ar fosilajiem resursiem bija mazāk konkurētspēja augsto izmaksu dēļ (dabasgāze un CO2 kvotas), kas veicināja lētākas elektroenerģijas importēšanu no kaimiņvalstīm.
Plašāk ar 2023.gada 3.ceturkšņa datiem aicinām iepazīties SPRK interaktīvajā infografikā: https://ieej.lv/xYSsd
Citi noderīgi SPRK materiāli:
• Padomi, kā izvēlēties atbilstošāko elektroenerģijas tirgotāju un produktu: https://ieej.lv/5eWDM
• Skaidrojošs raksts par elektroenerģijas biržu un tās darbību: https://ieej.lv/y4uHj