Siltajā sezonā dabasgāzes patēriņš Latvijā nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar gadu iepriekš

Drukāt
Dabasgāze

Kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā kopš gada sākuma ir samazinājies, taču periodā no maija līdz oktobrim palielinājies par 2,5%, vairumtirdzniecības tirgū dabasgāzes cenas Eiropā stabilizējās, Eiropā vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījums rekordaugstā līmenī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro dabasgāzes tirgus norises no š.g. maija līdz oktobrim.

Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš palielinājies par 2,5%

No 2023. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar iepriekšējā gada identisku periodu, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā palielinājies par 2,5%. Patēriņa pieaugums saistīts ar lielāku koģenerācijas staciju pieprasījumu pēc dabasgāzes elektroenerģijas ražošanai, kā arī attiecīgajā periodā dabasgāzes tirgū cenas samazinājās un situācija stabilizējās.

Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū stabilizējās

Šī gada oktobrī Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) dabasgāzes tirdzniecības biržā mēneša vidējā cena sasniedza 43,10 EUR/MWh. Salīdzinot ar 2022.gadu, pēc enerģijas tirgus satricinājuma, kad sākās Krievijas karadarbība Ukrainā, 2023.gadā dabasgāzes tirgū novērojama situācijas stabilizēšanās. Pēdējo mēnešu laikā, pieaugot ģeopolitiskiem riskiem, dabasgāzes cenas Eiropas biržās atkal nedaudz pieauga.

Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus ierasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumus dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī dabasgāzes piegādēm mazumtirgū (piemēram, iegādājoties dabasgāzi no tās tirgotāja Latvijā siltumenerģijas ražošanai vai ražošanas iekārtu darbināšanai).

Dabasgāzes cenu samazinājums pasaulē ietekmē Latvijas mazumtirgu

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā mazumtirgus cena, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, mājsaimniecībām samazinājās par 35%, sasniedzot 74,20 EUR/MWh. Savukārt juridiskajiem lietotājiem vidējā svērtā mazumtirgus cena samazinājās par 68%, sasniedzot 44,82 EUR/MWh.

Dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus (sadale, pārvade) nosaka SPRK, bet nodokļus (PVN, akcīze) – valsts. Mazumtirgus līmenī Latvijā šobrīd ir 10 aktīvi dabasgāzes tirgotāji juridiskajiem lietotājiem, no kuriem 3 nodrošina pakalpojumu arī mājsaimniecībām - AS “Latvijas Gāze”, AS “Latvenergo” un SIA “Elenger”.

Eiropā vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījums rekordaugstā līmenī

Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas ir AS “Conexus Baltic Grid” pārvaldībā. Uz izņemšanas sākumu, šī gada 31.oktobri, Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums sasniedza 89% (21 627 GWh). Dabasgāzes krājumu apjoms minētajā datumā šogad bija par 56% lielāks, salīdzinot ar identisku periodu pērn. Saskaņā ar Gas Infrastructure Europe (GIE) asociācijas pārredzamības platformā Aggregated Gas Storage Inventory (AGSI+) apkopotajiem datiem, Eiropā vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījums oktobra beigās veidoja aptuveni 99%, kas arī pēdējo gadu rekordaugsts līmenis. Plašāk ar SPRK dabasgāzes tirgus apskatu iespējams iepazīties publicētajā interaktīvajā infografikā.