Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa joprojām zema. Samazinājusies starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem. Elektroenerģijas cenām vairumtirgū novērotas gan kāpjošas, gan krītošas tendences. Saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzumi pieaug. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas eksperti skaidro elektroenerģijas tirgus tendences šī gada 3.ceturksnī un šogad kopumā.
Elektroenerģijas cenām biržā gan kāpjošas, gan krītošas tendences
Aizvadītajā ceturksnī Nord Pool biržā nākamās dienas elektroenerģijas cenai novērotas gan pieauguma, gan krituma tendences. Cenu kāpumu jūlijā un augustā ietekmēja atjaunīgo resursu (hidroelektrostaciju un vēja staciju) saražotās elektroenerģijas samazinājums. Savukārt cenu samazinājums septembrī galvenokārt saistīts ar Somijas - Igaunijas starpsavienojuma EstLink 2 darbības atjaunošanu, kas ļāva importēt elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm.
Lai gan kopumā elektroenerģijas cenas vasarā bija augstas, palielinoties saules elektrostaciju ģenerācijai, elektroenerģijas ikstundas cenas ir kļuvušas izteikti svārstīgākas. Līdz ar to vasarā bija vērojama situācija, ka no rīta un vakarā elektroenerģijas cenas ir augstas, bet dienas vidū –ievērojami zemākas, bieži vien sasniedzot nulli vai pat negatīvu atzīmi.
Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa joprojām zema
Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, tostarp gan elektroenerģijas tirgotāju, gan līguma veidu – par mainīgu cenu (piesaistīta izmaiņām elektroenerģijas biržā) vai fiksētu cenu (fiksēta noteiktam vairāku mēnešu periodam, parasti ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).
Salīdzinot šī gada 3.ceturksni ar 2023.gada identisku periodu, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā pieauga līdz 74% (+2%) un juridisko lietotāju segmentā līdz 56% (+6%). Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars palielinājās līdz 16% (+1%) mājsaimniecību segmentā, bet juridisko lietotāju segmentā samazinājās līdz 44% (-8%). Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 10%. Vienlaikus kopumā redzama tendence, ka mājsaimniecību vidū fiksētas un mainīgas cenas līgumu īpatsvars palielinās, bet universālais pakalpojums samazinās.
Šī gada 9 mēnešos kopumā tirgotāja maiņu veica 20,9% no juridiskajiem lietotājiem, kas, salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu (2023.gada 9 mēnešos: 22,5%), ir mazāk. Arī mājsaimniecību segmentā tirgotāja maiņas rādītājs šī gada 9 mēnešos bija zemāks – to veica 1,9% lietotāju (2023.gada 9 mēnešos: 2,6%).
Samazinājās starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2024.gada 3.ceturksnī mājsaimniecību segmentā bija 122,69 EUR/MWh (-27% pret 2023.gada 3.ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā – 108,81 EUR/MWh (-17% pret 2023.gada 3.ceturksni).
Jāatzīmē, ka 2024.gada 3.ceturksnī būtiski - par 18,5 EUR/MWh - , samazinājās SPRK aprēķinātā starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem.
Saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums septiņas reizes lielāks
Baltijas valstu kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms šogad 3.ceturksnī pieauga par 27%, salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu. Latvijā elektroenerģijas ražošana pieauga par 42%, Lietuvā par 34%, bet Igaunijā par 9%. Savukārt elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs bija par 2% lielāks.
Latvija savu elektroenerģijas patēriņu 2024.gada 3.ceturksnī nosedza 58% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem un salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu, šogad koģenerācijas stacijās elektroenerģijas izstrāde bija par 21% lielāka (48% no kopējā apjoma), hidroelektrostacijās par 25% lielāka (28% no kopējā apjoma), saules elektrostacijās – gandrīz septiņas reizes lielāka (19% no kopējā apjoma), bet vēja elektrostacijās par 15% zemāka (5% no kopējā apjoma).
Latvija elektroenerģiju importēja vairāk nekā eksportēja
Salīdzinot 2024.gada 3.ceturksni ar identisku periodu pērn, šogad eksports pieauga par 3%, bet imports samazinājās – par 12%. Importētais elektroenerģijas daudzums (1 293 GWh) pārsniedza eksportu (577 GWh), attiecīgi ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs: -716 GWh. Tas saistīts ar elektroenerģijas ražošanas kritumu hidroelektrostacijās, ņemot vērā, ka samazinājās ūdens pietece Daugavā.
Plašāk ar 2024.gada 3.ceturkšņa datiem aicinām iepazīties SPRK infografikā: