Publicēts SPRK gada pārskats par 2022.gadu

 ATVĒRT SPRK 2022.GADA PĀRSKATU

2022.gada sākumā tika apstiprināta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbības stratēģija 2022.–2026.gadam. Tajā rūpes par sabiedrisko pakalpojumu lietotāju labklājības veicināšanu mainīgos tirgus apstākļos un Eiropas zaļā kursa ietekme uz regulējamo nozaru attīstību ir vieni no būtiskākajiem izaicinājumiem. Tūlīt pēc tam plaša mēroga karadarbība Ukrainā satricināja energoresursu tirgus, būtiski ietekmējot regulējamās nozares un SPRK darbu. Izaicinājumi iespējami labāko risinājumu meklēšanā, lai regulējamās nozares un komersanti pēc iespējas sekmīgāk pielāgotos mainīgajiem apstākļiem, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktus un pieejamus pakalpojumus to saņēmējiem, kļuva par SPRK ikdienu.

Domās un darbos bijām un esam ar Ukrainu. Arī starp mūsu sadarbības partneriem ir kolēģi Ukrainā – Elektronisko sakaru regulatorā (The National Commission for the State Regulation of Communications) un Enerģētikas regulatorā (National Energy and Utilities Regulatory Commission). 

Vienlaikus Baltijas un Polijas enerģētikas nozares regulatori kopīgā paziņojumā vērsās pie Enerģētikas regulatoru reģionālās asociācijas (ERRA), aicinot apturēt tajā jebkādu Krievijas un tās ekspertu dalību. ERRA ir nozīmīga starptautiska organizācija, jo apvieno enerģētikas regulatorus no Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas. Baltijas un Polijas regulējošo institūciju nostāja ir vienota – Krievijas agresija ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un rada draudus ne tikai Ukrainā un tās kaimiņvalstīs, bet arī visā pasaulē. Vienprātīgi iestājamies, ka ir stingri jānosoda Krievijas agresija un jāievieš visstingrākās iespējamās sankcijas, tostarp Krievijas izolācija no starptautiskās sadarbības. 

Kopumā, vērtējot starptautisko sadarbību regulējamās nozarēs, pārskata gadā SPRK aktīvi piedalījās 22 starptautisko organizāciju un reģionālo grupu vairāk nekā 260 darba sanāksmēs, plenārsēdēs, forumos, reģionālās un augsta līmeņa sanāksmēs gan attālināti, gan klātienē. SPRK ieguldījums ir novērtēts – oktobrī tiku ievēlēta par vienu no Eiropas Enerģētikas regulatoru padomes (CEER) viceprezidentiem uz turpmākajiem divarpus gadiem. Šī būs jau trešā reize, kad Latvijas regulatora pārstāvis ieņems vadošu amatu augsta līmeņa Eiropas enerģētikas regulatoru organizācijā. Vadot organizācijas darbu, jo īpaši būtiski ir raudzīties, lai pie kopīgo stratēģisko mērķu un uzdevumu noteikšanas enerģētikas politikā savu ieguldījumu sniegtu arī mazāko valstu regulatori, piemēram, Latvijas. SPRK kopā ar CEER biedriem turpinās strādāt pie dinamiska regulējuma veidošanas enerģētikas sektoros un lietotāju interešu virzības regulējumā.

Arī SPRK ekspertu sniegums starptautiski ir izpelnījies atzinību. Mūsu kolēģi ir atkārtoti ievēlēti, lai turpinātu pildīt trīs nozīmīgus amatus – CEER Darbības programmas izstrādes komitejas vadītāja, ERRA Dabasgāzes tirgus un ekonomiskās regulēšanas komitejas vadītāja vietnieka, kā arī Finanšu komitejas locekļa pienākumus.

Pievēršot uzmanību ilgtspējīgas darbības principiem, jau trešo gadu SPRK piedalījās Ilgtspējas indeksā, ko organizē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Neatkarīgu ekspertu vērtējumā SPRK ieguva augsto zelta kategoriju par sniegumu 2021.gadā, saņemot apliecinājumu savas darbības atbilstības ilgtspējīgas pārvaldības principiem. Otro reizi SPRK piedalījās arī valsts iestāžu un pašvaldību e-indeksa pētījumā, turpinot virzību uz digitālu risinājumu ieviešanu organizācijas procesos. 

Pārskata periodā SPRK kļuva arī par pirmo valsts pārvaldes iestādi, kas parakstījusi Ilgtspējas kodeksu. Tā mērķis ir sekmēt patiesas informācijas sniegšanu, lai aizsargātu patērētāju intereses un godīgu konkurenci, kā arī sekmētu uzņēmējdarbības negatīvās ietekmes samazināšanu vides, sociālajos un pārvaldības aspektos.

Decembrī tika apstiprināta izstrādātā SPRK vides politika. Tajā definēti principi, ko darbinieki ievēro individuālo pienākumu izpildē sadarbībā ar klientiem (uzraugāmajiem komersantiem) un sadarbības partneriem (piegādātājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām u.c.). SPRK kā iestādes darbības tiešā ietekme uz vidi ir salīdzinoši neliela, un tās atbildība minētajā jomā ir vērsta uz ilgtspējas politikas ievērošanu. Tādēļ SPRK meklē videi draudzīgus risinājumus ne vien savā darbībā, bet šādus nosacījumus pēc iespējas ņem vērā sadarbības partneru izvēlē, kā arī būtisku uzsvaru liek uz regulējamo nozaru darbības pārraudzību, tostarp vides jautājumos. 

Savukārt īsumā atskatoties uz notikušo regulējamās nozarēs, enerģētikas nozarē 2022.gads Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ bija pārbaudījumiem pilns. Eiropā bija jāmeklē tūlītēji risinājumi gan energoresursu cenu šoka samazināšanai, gan energoneatkarības stiprināšanai. Neskatoties uz satricinājumiem, Eiropai ir izdevies nodrošināt energosistēmu stabilu un nepārtrauktu darbību, tomēr sagaidāms, ka vidēja un ilgāka termiņa pārkārtojumus, tostarp infrastruktūras stiprināšanu, turpināsim pieredzēt gan šajā, 2023.gadā, gan vēl nākamajos gados. Turpinot stiprināt Latvijas dabasgāzes apgādes drošumu, SPRK novembrī apstiprināja būtiskus grozījumus Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumos.

Latvijā un arī Baltijā dabasgāze ir būtisks energoresurss elektroenerģijas ražošanā, tāpēc dabasgāzes cenas paaugstināšanās izraisīja arī elektroenerģijas cenu paaugstināšanos. Visaugstākā elektroenerģijas vairumtirgus vidējā mēneša cena Latvijas tirdzniecības zonā bija novērojama augustā, kad tā sasniedza 467,75 EUR/MWh. Turklāt cena saglabājās izteikti svārstīga. Izmaiņas vairumtirgus cenā ietekmēja arī elektroenerģijas cenu mazumtirgū. Cena 2022.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni, mājsaimniecībām pieauga par 65%, bet juridiskajām personām par 80%.  

Dabasgāzes cenas ietekmē strauji pieauga arī apkures izmaksas. SPRK noteiktais augstākais siltumenerģijas tarifs valstī gada beigās bija 324,44 EUR/MWh, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāks, salīdzinot ar augstāko tarifu gadu iepriekš. Siltumapgādē gada laikā SPRK apstiprināja rekordlielu regulēto siltumenerģijas komersantu tarifu skaitu – 171, kopā skaitot pašu noteikto tarifu un pilno tarifu projektu izvērtēšanu. Tas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz 2021.gadā apstiprināto tarifu skaitu.

Ūdenssaimniecības nozari, līdzīgi kā citas nozares, 2022.gadā visbūtiskāk ietekmēja energoresursu izmaksu straujais pieaugums, kas izraisīja arī citu izmaksu kāpumu. Tā rezultātā būtiski pieauga vērtējamo ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu skaits. Kopumā SPRK vērtēšanā atradās 54 ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projekti. No tiem pārskata gadā tika apstiprināti 45, kas ir piecas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet pārējo vērtēšana turpinājās vēl 2023.gadā. No pērn apstiprinātajiem tarifiem 33% gadījumu tika mainītas tikai energoresursu izmaksas.

Lai šajos mainīgajos apstākļos sabalansētu gan komersantu, gan arī lietotāju intereses, SPRK veica izmaiņas ūdenssaimniecības nozares regulējumā, kā rezultātā pērn novembrī apstiprināja grozījumus Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā.

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kurā SPRK regulē tikai sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos, SPRK aktīvi iesaistījās Atkritumu apsaimniekošanas likuma un citu normatīvo aktu grozījumu izstrādē un saskaņošanā, lai tiktu sasniegti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028.gadam noteiktie mērķi. Viens no galvenajiem nosacījumiem plānā – 2035.gadā atkritumu poligonos apglabāt ne vairāk kā 10% no kopējā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā paredz SPRK pienākumu līdz 2024.gada vidum izstrādāt metodiku nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifu aprēķināšanai. 

Līdz ar dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas darbības sākšanu Latvijā pārskata gada 1.februārī depozīta iepakojuma apsaimniekošanas nozarē tika sākta jauna SPRK regulētā pakalpojuma sniegšana, ko nodrošina SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO). Decembrī DIO iesniedza SPRK izvērtēšanai pirmo depozīta sistēmas dalības maksas projektu. SPRK vērtēšanas procesu pabeidza 2023.gada februārī, un attiecīgi jaunā dalības maksa stājās spēkā 2023.gada 1.aprīlī. Turpmāk paredzams, ka DIO depozīta sistēmas dalības maksu varētu pārskatīt un SPRK vērtēšanai iesniegt katru gadu. Pārskata gada laikā SPRK arī aktīvi piedalījās nozares ministrijas virzīto depozīta sistēmas darbības noteikumu grozījumu izstrādē.      

Būtiskākais notikums elektronisko sakaru nozarē bija Elektronisko sakaru likuma spēkā stāšanās jūlijā, pie kā SPRK līdzdarbojās, sniedzot gan atzinumus, gan arī iesaistoties Saeimas komisiju darbā. Līdz ar likuma pieņemšanu tika pārņemtas Eiropas Savienības noteiktās normas, kas uzlika pienākumu SPRK izstrādāt vairākus normatīvos aktus. Pateicoties SPRK ekspertu darbam, kopumā elektronisko sakaru nozarē pārskata periodā tika sagatavoti un SPRK pieņemti 20 normatīvie akti. 

Kā īpaši zīmīgs notikums arī jāmin, ka janvārī tika apstiprināti SPRK rīkotās izsoles rezultāti radiofrekvenču spektra joslu 1,5 GHz diapazonā. Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ieguva trīs mobilo sakaru operatori, bet izsoles ieņēmumi 780 tūkst. eiro apmērā nonāca valsts budžetā. Šī ir viena no radiofrekvenču joslām, ko turpmāk varēs izmantot arī 5G pakalpojuma nodrošināšanai. Tā stiprina mobilo sakaru tīkla kapacitāti, tostarp nodrošinot augstu lejupielādes ātrumu un datu pārklājumu valstī, ņemot vērā šobrīd pieaugošo lejupielādes datu pārraidāmo apjomu. 

Arī pasta nozarē tika veiktas izmaiņas regulējumā. Aprīlī spēkā stājās SPRK izstrādātie noteikumi, kas apvieno iepriekš divus esošos normatīvos aktus. Izstrādātajos Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumos pasta nozarē pilnveidoti gan vispārējās atļaujas nosacījumi, gan pasta komersantu reģistrācijas kārtība. Pateicoties izmaiņām, tiks sekmēta lietotāju informētība par viņu tiesībām tirgū un lietotāju apkalpošanas kvalitāte. Izvēloties savām vajadzībām piemērotāko pasta pakalpojumu sniedzēju, lietotājiem turpmāk būs iespēja iepazīties ar plašāku informāciju. Piemēram, par pasta pakalpojumu kvalitātes prasībām, kas komersantam jāievēro, kompensāciju saņemšanas kārtību u.c. būtisku informāciju.

Gada nogalē, decembrī, SPRK apstiprināja izvērtētos VAS “Latvijas Pasts” universālā pasta pakalpojuma tarifus. Jaunie vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu tarifi stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī, savukārt abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifi – 2023.gada 1.martā.

Arī 2023.gadā un turpmāk regulējamās nozarēs būs ne mazums izaicinājumu un notikumu. Turpināsim strādāt, ņemot vērā mūsu vīziju – ikvienam iedzīvotājam un komersantam pieejami sabiedriskie pakalpojumi, kas veicina to labklājību, un pakalpojumu sniedzēji attīstītās efektīvā, ilgtspējīgā un uzticamā tirgū. Plašāk par SPRK paveikto, atskatoties uz 2022.gadu, aicinu iepazīties SPRK sagatavotajā gada pārskatā.
 

Cieņā
ALDA OZOLA,
SPRK priekšsēdētāja

ATVĒRT SPRK 2022.GADA PĀRSKATU