Pieaug interese par fiksētas un mainīgas cenas līgumiem; biržā vērojamas elektroenerģijas cenu svārstības

Drukāt
Elektroenerģija

Lai arī biržā elektroenerģijas cenas strauji mainījās, Latvijas cenu zonā 3. ceturksnis noslēdzās ar cenas kritumu līdz 39,91 EUR/MWh, kas joprojām bija par 18,3% zemāka nekā 2019. gada septembrī. Tikmēr interese par labu fiksētas un mainīgas cenas līgumiem mājsaimniecību vidū pieaugusi, bet universālo pakalpojumu līgumu skaits 2020. gada 9 mēnešu laikā samazinājās par 58,3 tūkst. jeb 17,8%.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), izvērtējot 3. ceturkšņa datus, novērojusi, ka lēcienveidīgas izmaiņas bija vērojamas jūlijā, cenai strauji samazinoties, pat noteiktās stundās esot negatīvai, kad par elektroenerģijas ražošanu lietotājam nav jāmaksā, bet jau augustā sekoja 36,5% pieaugums un septembrī 8,1% kritums.

“Šāda situācija nav nekas netipisks dinamiska tirgus apstākļos. Cenu svārstības izraisīja elektroenerģijas ražotņu uzturēšanas darbi un ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās Skandināvijā. Tāpēc lietotāji, kuriem ir biržas cenas līgums, pērn izjuta izmaiņas savos ikmēneša rēķinos, tomēr pielāgojot patēriņu, saglabāja iespēju ietaupīt,” skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Izmaiņas biržas cenā atspoguļojās arī mazumtirdzniecības vidējās cenās. Vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām 2020. gada septembrī bija 57,10 EUR/MWh, bet juridiskajiem lietotājiem – 45,44 EUR/MWh. Tomēr salīdzinājumā ar 2019. gada septembri joprojām cena mājsaimniecībām saglabājusies par 3,7% zemāka, bet juridiskajiem lietotājiem – par 6,2%. Šo cenu, izmantojot par atskaites punktu un salīdzinot ar to, kas norādīta lietotāja rēķinā, ir iespējams izvērtēt esošā piedāvājuma izdevīgumu.

“Mājsaimniecību interese par biržas cenu ir kļuvusi līdzvērtīga interesei par fiksētas cenas līgumiem, ko apliecina izmaiņas 2020. gada laikā. Līgumu skaits fiksētas cenas līgumiem 2020. gada 9 mēnešu laikā ir pieaudzis par 26,8 tūkst., bet biržas – 26,6 tūkst. Abu minēto līgumu popularitāte ir augusi, pateicoties universālā pakalpojuma līguma skaita samazinājumam par 58,3 tūkst., kam par pamatu visticamāk ir universālā pakalpojuma salīdzinoši augstā cena,” stāsta SPRK pārstāvis.

Kopumā 125 tūkst. jeb 13,53% mājsaimniecību ir izvēlējušās mainīgas cenas līgumus, kamēr juridisko lietotāju vidū tie ir 15,5 tūkst. jeb 43,71%. Fiksētas cenas līgumus ar nemainīgu elektroenerģijas cenu noteiktam periodam izvēlējušies 57,23% mājsaimniecību, bet juridiskie lietotāji – 56,29%. Joprojām izvēle par fiksētas cenas līgumiem ieņem stabilu pozīciju.

Plašāk ar elektroenerģijas tirgus aktualitātēm aicinām iepazīties SPRK infografikās: