Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi. Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.
“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.
Lietotāji biežāk izmanto tradicionālos pasta pakalpojumus
Analizējot visus komersantu pērn apstrādātos pasta sūtījumus, secināms, ka lietotāji 52% gadījumu izmantojuši tradicionālos pasta pakalpojumus, proti, pasta sūtījumu nosūtīšanu un saņemšanu pakomātos vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietās. Abonētās preses piegādes pakalpojumu izvēlējušies 24%, eksprespasta pakalpojumu 23% gadījumu, bet vismazāk sūtījumu piegādei izmantoti kurjerpasta pakalpojumi – gandrīz 1%.
Lielāko skaitu veido pasta paku sūtījumi; vēstuļu sūtījumu skaits turpina kristies
Pērn no kopējā sūtījumu skaita lielākā daļa jeb 43% tika apstrādāti pasta paku sūtījumi – 26,3 milj., vēstuļu sūtījumu apstrāde veidoja 32% un abonētās preses piegādes sūtījumi – 25%. Pasta paku kopējais sūtījumu skaits pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, pieauga par 2%, tikmēr vēstuļu sūtījumu skaits turpināja kristies, 2023. gadā samazinoties par 6%, savukārt abonētās preses piegādes sūtījumi samazinājās par 16%.
No ārvalstīm saņemto paku sūtījumu skaits pieaug
No visiem pasta paku sūtījumiem teju puse jeb 49% bija iekšzemes sūtījumi, savukārt atlikusī daļa – pārrobežu sūtījumi, no kuriem 32% bija no ārvalstīm un 19% tika sūtīti ārpus Latvijas.
Sūtījumu saņemšanas pakomātos palielinās; lielākā daļa bijuši iekšzemes sūtījumi
Analizējot datus pēc sūtījuma piegādes veida, novērojams, ka pērn par 20% jeb 2 246 603 milj. palielinājies skaits sūtījumiem, kas piegādāti saņemšanai pakomātos. No tiem lielākā daļa jeb 65% bija iekšzemes sūtījumi un 35% – no ārvalstīm ienākošie sūtījumi. Attiecīgi pārējie sūtījumi tika piegādāti lietotāja norādītajā adresē vai saņemšanai pasta pakalpojuma sniegšanas vietā (pasta nodaļā vai citās sūtījumu izsniegšanas vietās).
Pieci pasta komersanti nodrošināja 1293 pakomātus
Iespēju sūtījumus saņemt un nosūtīt pakomātos Latvijā pērn nodrošināja pieci pasta komersanti – SIA “Omniva”, SIA “DPD Latvija”, SIA “VENIPAK LATVIJA”, SIA “Itella Logistics” un VAS “Latvijas Pasts”. Kopumā bija pieejami 1293 pakomāti, kas ir par 18% vairāk nekā 2022. gadā. Lielāko pakomātos piegādāto sūtījumu skaitu 2023. gadā nodrošināja SIA “Omniva”, veidojot 61% no kopējā pakomātos piegādāto sūtījumu skaita, attiecīgi SIA “DPD Latvija” – 17%, SIA “Itella Logistics” – 10%, VAS “Latvijas Pasts” – 10% un SIA “VENIPAK LATVIJA” – 2%.
Kopējais pasta komersantu skaits mazākais pēdējo piecu gadu laikā
Pērn pasta tirgū pasta pakalpojumus nodrošināja 60 pasta komersanti, kuru darbību uzrauga SPRK. Pēdējo trīs gadu laikā pasta pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājies par 16%.
Komersantu ieņēmumi no pasta sūtījumiem 2023. gadā veidoja 173,7 milj. EUR. Lielākā daļa ieņēmumu – 126,6 milj. EUR – tika gūti no paku sūtījumu nodrošināšanas, veidojot 73% no kopējiem sūtījumu ieņēmumiem.
Ar SPRK apkopotajiem 2019.–2023. gada datiem var iepazīties SPRK tīmekļvietnes sadaļā “Nozares rādītāji”.