Pērn lietotāji par elektronisko sakaru pakalpojumiem sūdzējušies mazāk nekā 2020. gadā, par ko liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati. Kopumā saņemtas 45 sūdzības un sniegtas 120 konsultācijas.
Salīdzinot ar 2020. gadu, sūdzību un konsultāciju skaits ir samazinājies par 8%. Pagājušogad galvenokārt lietotāji vērsušies SPRK, jo bijuši neapmierināti par sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti, pakalpojumu līgumiem un rēķiniem. Galvenokārt sūdzību apjoms samazinājies par pakalpojuma kvalitāti, toties tās pieaugušas par noslēgtajiem operatoru pakalpojumu līgumiem un izrakstītajiem rēķiniem.
Par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti saņemtas 20% sūdzības, bet par izrakstītajiem rēķiniem un noslēgtajiem līgumiem ar operatoru – 22%, savukārt par citiem jautājumiem, piemēram, operatoru mārketinga aktivitātēm, iekārtu iegādes piedāvājumiem – sūdzības bijušas 36% gadījumu.
“Gadījumi, kas attiecas uz rēķiniem, par kuriem lietotājiem ir jautājumi, ir dažādi. Esam saņēmuši lietotāju neizpratni par rēķinā iekļautiem, bet lietotāja neizmantotiem pakalpojumiem, piemēram, nekontrolētu datu izlietojumu atrodoties pierobežā. Jāatzīmē, ka 2021. gada laikā saņēmām arī vairākas līdzvērtīgas sūdzības par netipiski augstiem rēķiniem saistībā ar nosūtītajām SMS. Sūdzību izskatīšanas gaitā SPRK noskaidroja, ka liela apjoma īsziņas nosūtītas no lietotāju iekārtām (rūteriem). Šie gadījumi vēlreiz vērš lietotāju uzmanību uz nepieciešamo drošības pasākumu īstenošanu, piemēram, ražotāja paroles nomaiņu, iekārtu izmantošanas laikā,” skaidro SPRK Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.
Sūdzības par rēķiniem ietekmēja arī 2021. gada janvārī operatoru veiktās tarifu izmaiņas mazumtirgū, tostarp ietekmējot tos lietotājus, kuri regulāri sazinājušies ar paziņām, ģimeni Lielbritānijā, kurai izstājoties no Eiropas Savienības vairs netika attiecināms režīms “viesabonē kā mājās”, ne arī fiksēto un mobilo sakaru operatoriem nebija jāievēro mazumtirdzniecības tarifu griesti starptautiskajiem zvaniem uz Lielbritāniju.
“Sūdzību dinamikā novērojam arī sakarību ar notiekošajiem apstākļiem, ko ietekmējuši Covid-19 ierobežojumi. Ja 2020. gada martā – izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā lietotāji jo īpaši izmantoja interneta pakalpojumu attālinātajam darbam un mācībām, tad jau 2021. gadā lietotājiem kļūst aktuāls jautājums par līguma nosacījumiem. Tā kā operators lielākoties 2020. gadā nevarēja nodrošināt lietotāja prasībām atbilstošu interneta pakalpojuma kvalitāti, tika meklētas citas iespējas, piemēram, slēdzot līgumus ar citiem operatoriem, bet aizmirstot par līguma saistībām ar iepriekšējo operatoru – piemērotajiem līgumsodiem lietotāja iniciēta līguma laušanas gadījumā,” stāsta E. Lipenbergs.
No saņemtajām sūdzībām 58% gadījumos sūdzības tika izteiktas par mobilo sakaru pakalpojumiem, bet 42% – par sakaru pakalpojumiem fiksētā tīklā. 92% gadījumu ar sūdzību SPRK vērsās fiziskas personas, bet juridiskas personas vien 8% gadījumu.
Tāpat kā 2020. gadā, tā arī pērn visvairāk sūdzības un jautājumus SPRK saņēmusi par SIA “Bite Latvija” un SIA “Tele2” sniegtajiem mobilo sakaru pakalpojumiem, mazāk – par SIA “Latvijas Mobilais telefons”, bet par fiksēta tīkla pakalpojumiem sūdzības vairāk saņemtas par SIA “Tet”, bet mazāk – SIA “Baltcom”.
Plašāk ar SPRK sagatavoto sūdzību pārskatu elektronisko sakaru nozarē 2021. gadā aicinām iepazīties interaktīvā infografikas veidā.