Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) noslēgusi izvērtējumu par elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” atbilstību sertificēšanas prasībām un 5. septembra padomes sēdē atzinusi – AS “Augstsprieguma tīkls” atbilst neatkarības un sertificēšanas prasībām 2023.gadā.
SPRK vērtēšanas procesā, izskatot saņemtos dokumentus, kā arī lūdzot operatoram papildinformāciju, guva pārliecību, ka AS “Augstsprieguma tīkls” ir ievērojusi likumā noteiktās prasības operatora neatkarības nodrošināšanai, tostarp, ka AS “Augstsprieguma tīkls” kapitāla daļu turētājs - Klimata un enerģētikas ministrija -, nav iesaistīta jebkādās elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbībās, tai skaitā komersantu padomes un valdes locekļu iecelšanā.
SPRK ir pārliecinājusies, ka AS “Augstsprieguma tīkls” valdes un padomes locekļi neieņem valdes vai padomes locekļu amatus kapitālsabiedrībās, kas saistītas ar elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbībām. AS “Augstsprieguma tīkls” rīcībā esošais personāls, tehniskie un finanšu resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu Elektroenerģijas tirgus likumā pienākumu izpildi, un līgumu noslēgšana ar ārpakalpojumu sniedzējiem ir pamatota un nodrošina noteikto neatkarības prasību ievērošanu.
SPRK arī ir secinājusi, ka izvērtējamajā laika periodā AS “Augstsprieguma tīkls” rīcībā ir pietiekami finanšu resursi Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu veikšanai. Kā apliecinājums AS “Augstsprieguma tīkls” stabilitātei un finansiālai uzticamībai ir starptautiskās kredītreitingu aģentūras S&P Global Ratings 2023.gada 12.decembra paziņojums, ka AS “Augstsprieguma tīkls” kredītreitings pārskatīts no A- līmeņa ar stabilu nākotnes perspektīvu uz A- līmeni ar pozitīvu nākotnes perspektīvu. Tāpat AS “Augstsprieguma tīkls” ievēro SPRK apstiprināto pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu.
AS “Augstsprieguma tīkls” par akciju sabiedrību kļuva 2005. gadā, saņemot SPRK izsniegtu licenci elektroenerģijas pārvadei visā Latvijas teritorijā, taču tās pirmsākumi datējami jau ar 1939. gadu, kad sāka darboties Ķeguma spēkstacija un pirmā apakšstacija Rīgā.