Elektroenerģijas tirgus dinamika mājsaimniecību segmentā joprojām saglabājās zema, jo tirgotāja un līguma veida maiņa notika reti. Vienlaikus starpība starp elektroenerģijas cenām mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem nedaudz pieauga. Elektroenerģijas cenām vairumtirgū novērotas gan kāpjošas, gan krītošas tendences. Salīdzinot ar 2024.gada 1.ceturksni, kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms būtiski samazinājās. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas eksperti sniedz ieskatu par šīm un citām 2025.gada 1.ceturkšņa elektroenerģijas tirgus tendencēm.
Elektroenerģijas cenām biržā gan kāpjošas, gan krītošas tendences
2025.gada 1.ceturksnī Nord Pool nākamās dienas elektroenerģijas līgumu cenas piedzīvoja gan kāpuma, gan krituma tendences, ko ietekmēja gan tehniski faktori, gan atjaunojamās enerģijas izstrāde. Janvārī un februārī novērotais cenu kāpums galvenokārt saistāms ar atkārtotu Somijas–Igaunijas starpsavienojuma EstLink 2 bojājumu, kas ierobežoja elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm un tādējādi samazināja piedāvājumu Baltijas tirgū. Pretēji tam, marts nesa cenu samazinājumu, ko veicināja atjaunīgo energoresursu, jo īpaši vēja elektrostaciju, izstrādes pieaugums, kas palielināja elektroenerģijas pieejamību reģionā.
Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa mājsaimniecību segmentā joprojām zema
Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, tostarp gan elektroenerģijas tirgotāju, gan līguma veidu – par mainīgu cenu (piesaistīta izmaiņām elektroenerģijas biržā) vai fiksētu cenu (fiksēta noteiktam vairāku mēnešu periodam, parasti ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).
Mājsaimniecību segmentā 2025.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, fiksētas cenas līgumu īpatsvars pieauga līdz 74% (+0,8%), norādot uz vēlmi pēc prognozējamām izmaksām. Vienlaikus mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars arī palielinājies līdz 16% (+0,4%), kas liecina par augošu interesi izmantot tirgus svārstības. Savukārt universālā pakalpojuma daļa ir samazinājusies līdz 10% (-1,2%), apliecinot, ka mājsaimniecības arvien aktīvāk meklē alternatīvus piedāvājumus. Kopumā šis rādītājs atspoguļo mājsaimniecību tendenci pāriet no universālā pakalpojuma uz fiksētās vai mainīgās cenas līgumiem.
Mājsaimniecību segmentā tirgotāja maiņas rādītājs 2025.gada 1.ceturksnī bija zemāks – to veica 0,42% lietotāju (2024.gada 1.ceturksnī 0,92%).
Juridiskiem lietotājiem palielinās fiksētas cenas līgumu īpatsvars
Juridisko lietotāju segmentā 2025.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, izmaiņas ir bijušas diezgan izteiktas. Fiksētas cenas līgumu īpatsvars būtiski pieauga līdz 59% (+9%), kas varētu liecināt par vēlmi stabilizēt savas izmaksas mainīgos tirgus apstākļos. Savukārt mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars samazinājās līdz 41% (-9%), norādot uz iespējamu piesardzību attiecībā uz tirgus svārstībām un lielāku izvēli par labu paredzamībai.
2025.gada 1.ceturksnī tirgotāja maiņu veica 9,1% no juridiskajiem lietotājiem, kas ir vairāk nekā 2024.gada 1.ceturksnī (2024.gada 1.ceturksnī 6,5%).
Starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem nedaudz palielinājusies
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2025.gada 1.ceturksnī uzrādīja kritumu abos segmentos, salīdzinot ar to pašu periodu 2024.gadā. Mājsaimniecībām vidējā cena bija 121,94 EUR/MWh, kas ir par 15% mazāk nekā 2024.gada 1.ceturksnī. Savukārt juridiskajiem lietotājiem vidējā cena sasniedza 107,66 EUR/MWh, kas norāda uz 9% samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
2025.gada 1.ceturksnī Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies
Baltijas valstīs kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 2025.gada 1.ceturksnī samazinājās par 2,5%, salīdzinot ar to pašu periodu 2024.gadā. Latvijā elektroenerģijas ražošana piedzīvoja ievērojamu kritumu – par 25% mazāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr elektroenerģijas patēriņš reģionā mainījās atšķirīgi: Lietuvā tas samazinājās par 3%, Igaunijā samazinājās par 9%, bet Latvijā saglabājās teju nemainīgā līmenī.
Latvija savu elektroenerģijas patēriņu 2025.gada 1.ceturksnī nosedza 103% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem un salīdzinot ar 2024.gada identisku periodu, 2025.gada 1.ceturksnī koģenerācijas stacijās elektroenerģijas izstrāde bija par 10% mazāka (49% no kopējā apjoma), hidroelektrostacijās par 40% mazāka (43% no kopējā apjoma), vēja elektrostacijās par 21% mazākā (4% no kopējā apjoma) un saules elektrostacijās 1,5 reizes lielāka (4% no kopējā apjoma).
Latvija elektroenerģiju eksportēja vairāk nekā importēja
Salīdzinot 2025.gada 1.ceturksni ar identisku periodu pērn, elektroenerģijas eksports samazinājās par 46%, bet imports pieauga par 6%. Neskatoties uz eksporta kritumu, eksportētās elektroenerģijas daudzums (697 GWh) tomēr nedaudz pārsniedza importu (693 GWh), nodrošinot pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci jeb tirdzniecības saldo bija +4 GWh.
2025.gada 1.ceturksnī elektroenerģijas apjoma samazinājumu galvenokārt ietekmēja hidroelektrostaciju (HES) izstrādes kritums, ko izraisīja nokrišņu daudzuma samazinājums ziemā un pavasara sākumā, kas tieši ietekmēja Daugavas HES izstrādi.
Plašāk ar SPRK elektroenerģijas tirgus apskatu iespējams iepazīties interaktīvajā infografikā: