Dabasgāze ir augstas efektivitātes kurināmais, kas tiek izmantots siltumapgādē, ražošanā un ēdiena gatavošanā. Līdz šim visa Latvijā patērētā dabasgāze ir importēta, drīzumā sagaidāma arī Latvijā iegūtas biogāzes ievadīšana gāzes apgādes sistēmā. No 2023. gada 1. maija dabasgāzes tirgus Latvijā, tāpat kā elektroenerģijas tirgus, ir pilnībā atvērts. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kas ir dabasgāzes birža un kā tā ietekmē iedzīvotājus Latvijā.
Tirgotāji Latvijā iegādājas dabasgāzi pēc Nīderlandes TTF biržas izcenojuma
Eiropā ir vairākas dabasgāzes biržas. Dabasgāzes iegādes cenas galvenokārt ir atkarīgas no Eiropas dabasgāzes biržu cenām, piemēram, Vācijas Trading Hub Europe (THE), Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF), Beļģijas Zeebrugge Trading Point (ZTP). Likvīdākā (kur notiek visvairāk darījumu) no Eiropas biržām ir TTF. TTF dibināta 2003. gadā, lai veicinātu dabasgāzes tirdzniecību vienotā tirgū. Pēdējos gados TTF ir ievērojami paplašinājusies un šobrīd ir lielākā Eiropā. Tajā tirgotais dabasgāzes apjoms vairāk nekā 80 reizes pārsniedz Nīderlandē patērētās dabasgāzes daudzumu (2023. gada septembra dati). Dabasgāzes cenas Nīderlandes vairumtirdzniecības platformā ir kļuvušas par nozīmīgām atsauces jeb references cenām Eiropai, tostarp arī Latvijā. TTF cenu indeksus izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumu dabasgāzes importam. Lai reference darbotos, tiek izmantoti dažādi finanšu instrumenti – hedžēšanas jeb apdrošināšanas rīki (ir arī citi darījumi, bet tie nav paredzēti līgumos ar dabasgāzes lietotājiem).
Dabasgāzes biržā darījumi tās darba laikā notiek nepārtraukti; cenu ietekmē dažādi faktori
Birža ir tirgus, kurā virtuāli notiek darījumi – piegādātāji dabasgāzi pārdod, savukārt tirgotāji to iegādājas. Dabasgāzes biržai nav jāpievienojas valsts līmenī, kā tas ir elektroenerģijas biržas gadījumā. Turklāt tā, atšķirībā no elektroenerģijas biržas, kur katrai stundai ir sava cena, kas noteikta iepriekšējā dienā līdz noteiktam laikam, un katrai valstij ir sava cenu zona vai vairākas, ir līdzīga akciju biržai. Biržā dabasgāzes tirdzniecība notiek nepārtraukti no pirmdienas līdz piektdienai plkst. 8.00–18.00 (pēc Centrāleiropas laika), kā rezultātā arī dabasgāzes cena dienas laikā ir mainīga, ko nosaka un ietekmē dažādi pieprasījuma un piedāvājuma faktori, tostarp notikumi pasaulē un laikapstākļi. Iespējams, ja šo rakstu lasi biržas darba laikā, dabasgāzes cena jau ir nomainījusies vairākas reizes.
Tirdzniecības līgumos Latvijā izmanto nākamā mēneša darījumu finanšu instrumentu indeksus
Biržas cenu indeksi tiek publicēti katru darbadienu. Katras darbadienas beigās tiek publicēta vidējā aritmētiskā dienas slēguma cena (settlement price). Savukārt katram mēnesim ir vidējā aritmētiskā mēneša cena (front month index). Attiecīgi, piemēram, augusta pēdējā mēneša datumā ir zināma dabasgāzes nākotnes cena (futures) piegādēm septembrī.
Ierasti, slēdzot līgumus dabasgāzes importam Latvijā, izmantoti ir nākamā mēneša nākotnes darījumu finanšu instrumentu indeksi. Šāda dabasgāzes izcenošana ir raksturīga arī dabasgāzes piegādēm juridiskām personām Latvijas mazumtirgū, piemēram, iegādājoties dabasgāzi no tās tirgotāja Latvijā, siltumenerģijas ražošanai vai ražošanas iekārtu darbināšanai.
Dabasgāzes biržas cenu indeksi vienādi ietekmē visus, kuri tos izmanto tirdzniecības līgumos. Vienlaikus visiem biržas dalībniekiem ir ietekme uz biržas cenu indeksiem. Piemēram, ja Vācijā, kura ir lielākais dabasgāzes patērētājs Eiropas Savienībā (2023. gada septembra dati), būs sarežģījumi ar dabasgāzes importu, dabasgāzes cena TTF biržā palielināsies. Attiecīgi cena palielināsies visiem Eiropā, kas izmanto TTF cenu indeksus dabasgāzes tirdzniecības līgumos. Dabasgāzes nākotnes darījuma cena 2023. gada decembra mēnesim TTF biržā sasniegusi 46,60 EUR/MWh. Biržas cenām var sekot TTF tīmekļvietnē: https://ieej.lv/EbV0i
Latvijā importētā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē
Dabasgāzes uzglabāšana, atšķirībā no elektroenerģijas, ir lētāka. Latvijā dabasgāzi iespējams uzkrāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Inčukalna pazemes gāzes krātuve ieņem stratēģiski svarīgu lomu Latvijas un reģiona enerģētiskās apgādes drošuma veicināšanā un ir vienīgā funkcionējošā dabasgāzes krātuve Baltijas valstīs. Pateicoties tai, iespējams sezonāli uzkrāt dabasgāzi, tādējādi uzlabojot apgādes drošumu apkures sezonā.
No Inčukalna pazemes gāzes krātuves dabasgāze tālāk tiek piegādāta lietotājiem Latvijā un kaimiņvalstīs. Dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē nodrošina vienotais pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid”, savukārt sadali – dabasgāzes sadales sistēmas operators AS “Gaso”.
Latvijā ir reģistrēti 34 dabasgāzes tirgotāji
Latvijā ar dabasgāzes mazumtirdzniecību var nodarboties tikai SPRK reģistrēti dabasgāzes tirgotāji – 2023. gada novembrī Latvijā reģistrēti 34 dabasgāzes tirgotāji. No tiem par aktīviem juridisko lietotāju segmentā uzskatāmi deviņi, savukārt mājsaimniecību segmentā iesaistījušies pieci tirgotāji, no kuriem plašāku darbību izvērsuši trīs – AS “Latvijas Gāze”, AS “Latvenergo” ar tirdzniecības zīmolu “Elektrum” un SIA “Elenger”.
Juridiskajām personām un mājsaimniecībām tiek piedāvāti divu veidu tirdzniecības produkti – mainīgas jeb biržas cenas produkts (mainās pa mēnešiem atbilstoši cenai biržā) un fiksētas cenas produkts (cena nemainīga noteiktam periodam). Katram lietotājam ieteicams izpētīt tirgotāju piedāvājumus un pārdomāt, kurš no piedāvātajiem produktiem būs izdevīgākais saviem patēriņa paradumiem. Pirms slēgt jaunu līgumu, jāizvērtē esošā līguma izbeigšanas nosacījumi, tai skaitā, iespējamās soda sankcijas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Plašāk ar padomiem var iepazīties SPRK sagatavotāja informatīvajā materiālā: https://ieej.lv/psVzG
Kā veidojas lietotāja maksājums par dabasgāzi un SPRK loma tajā
Dabasgāzes cena ir tikai viena no piecām komponentēm, kas ietekmē lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Lietotāja kopējo maksājumu veido: dabasgāzes cena (saskaņā ar lietotāja izvēlēto dabasgāzes tirgotāju un produktu – fiksēta vai mainīga jeb biržas cena), maksa par dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu (SPRK nosaka šo tarifu aprēķināšanas metodikas, izvērtē un apstiprina tarifus), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana.
Piedāvājumi starp dabasgāzes tirgotājiem atšķiras, jo, nodrošinot tirdzniecības pakalpojumu, rodas administratīvās izmaksas. Šīs izmaksas ir līdzīgas kā citiem tirdzniecības sektora uzņēmumiem – klientu apkalpošanas, tostarp personāla izmaksas, norēķinu sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas, iepirktie pakalpojumi, nodokļi u.tml. Uzcenojums jeb starpība starp dabasgāzes iepirkuma izmaksām un tālākpārdošanas cenu veido ieņēmumus, no kuriem tirgotājs sedz dabasgāzes tirdzniecības administrēšanas izmaksas, kā arī iekļauj atlīdzību par uzņēmējdarbības riskiem (peļņu).
Cenu ietekmē arī piegādes veids – pa cauruļvadiem vai sašķidrinātā veidā ar kuģi
Dabasgāzi var saņemt divos veidos – pa dabasgāzes maģistrāliem cauruļvadiem gāzveida stāvoklī (tur, kur ir attiecīgā infrastruktūra) vai sašķidrinātā veidā (Liquified Natural Gas – LNG), kad tās tilpums samazināts apmēram 600 reizes, ar specializētiem tankeriem lielos attālumos – no Kataras, Austrālijas, ASV, Norvēģijas un citām valstīm, kurās iegūst dabasgāzi. Piemēram, pienāk kuģis speciāli izbūvētā terminālī, kāds ir Klaipēdā (Lietuvā) un Inko (Somijā), notiek regazifikācija un pa cauruļvadiem gāzveida stāvoklī tā nonāk Latvijā patērēšanai tajā pašā dienā vai iesūknēšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. No 2022. gada nenotiek dabasgāzes piegādes pa cauruļvadiem no Krievijas, savukārt cauruļvads starp Lietuvu un Poliju lielāko daļu laika tiek izmantots piegādēm Polijas virzienā.
Dabasgāzes cena salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri samazinājusies trīs reizes
2020. gada 2. ceturksnī dabasgāzes mēneša vidējā cena sasniedza vēsturiski zemāko līmeni (5 EUR/MWh). No 2021. gada 2. pusgada tā sāka pieaugt, 2022. gada augustā sasniedzot augstāko līmeni (vidējā mēneša cena 235 EUR/MWh), ko izraisīja ārējie ģeopolitiskie apstākļi. Ekonomika vēl nebija paspējusi atgūties no Covid-19 radītajām sekām, kad sekoja Krievijas karadarbība Ukrainā. Savukārt 2023. gada jūlijā dabasgāzes cena (30 EUR/MWh) atkal bija zemākā kopš 2021. gada jūlija. Salīdzinot š.g. oktobri ar pērnā gada oktobri, dabasgāzes cena ir aptuveni trīs reizes zemāka.
Salīdzinot ar 2022. gadu, pēc enerģijas tirgu satricinājuma, kad sākās Krievijas karadarbība Ukrainā, 2023. gadā enerģijas tirgū novērojama situācijas stabilizēšanās. 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē ir notikusi dabasgāzes piegādes ceļu pārkārtošanās. Sava loma tirgus stabilizēšanās procesā ir arī tam, ka notiek pārkārtojumi, lai izmantotu alternatīvas dabasgāzei. Tomēr cenu svārstības, cenai atkal krasi pieaugot, nav pilnībā izslēgtas. Pēdējo mēnešu laikā dabasgāzes cenas Eiropas biržās atkal nedaudz pieauga. Pieprasījums pēc dabasgāzes pieauga, iestājoties vēsākam laikam, savukārt bažas par piegādēm saasināja ģeopolitiskie riski (konflikts Tuvajos Austrumos) un notiekošie streiki LNG objektos Austrālijā.
Kā būtu bez atvērta dabasgāzes tirgus?
Ja dabasgāzes tirgus nebūtu atvērts, Latvijā būtu tikai viens vertikāli integrēts dabasgāzes uzņēmums, kas veic tirdzniecības, pārvades un sadales funkcijas. Turklāt vēsturiski šajā uzņēmumā būtiska loma bija akcionāriem no Krievijas, līdz ar to dabasgāzes plūsmas būtu saistītas ar Krieviju, apdraudot gāzes apgādes drošumu.
Lēmums 2017. gada 3. aprīlī atvērt dabasgāzes tirgu bijis tālredzīgs. Pateicoties brīviem tirgus apstākļiem, pārkārtošanās uz citiem dabasgāzes piegādes avotiem, infrastruktūras efektīvu izmantošanu norit ar mazākiem šķēršļiem nekā, ja tas notiktu apstākļos, kad dabasgāzes tirgus būtu slēgts.