Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa mājsaimniecību segmentā saglabājās zema. Turpināja samazināties starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem. Elektroenerģijas cenām vairumtirgū novērotas gan kāpjošas, gan krītošas tendences. Vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzumi pieauga, taču kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, samazinājās. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas eksperti skaidro elektroenerģijas tirgus tendences 2024.gada 4.ceturksnī.

Elektroenerģijas cenām biržā gan kāpjošas, gan krītošas tendences

2024.gada 4.ceturksnī Nord Pool biržā nākamās dienas elektroenerģijas cenai tika novērotas gan pieauguma, gan krituma tendences. Cenu kāpumu oktobrī ietekmēja elektroenerģijas patēriņa pieaugums un atjaunojamo energoresursu izstrādes samazinājums. Cenu samazinājumu novembrī ietekmēja vēja elektrostaciju izstrādes kāpums. Savukārt cenu pieaugumu decembrī daļēji sāka ietekmēt atkārtots Somijas-Igaunijas starpsavienojuma EstLink 2 bojājums 25.decembrī, kas samazināja elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm.

Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa mājsaimniecību segmentā joprojām zema

Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, tostarp gan elektroenerģijas tirgotāju, gan līguma veidu – par mainīgu cenu (piesaistīta izmaiņām elektroenerģijas biržā) vai fiksētu cenu fiksēta noteiktam vairāku mēnešu periodam, parasti ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).

Salīdzinot 2024.gada 4.ceturksni ar 2023.gada identisku periodu, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā pieauga līdz 74% (+1%) un juridisko lietotāju segmentā līdz 57% (+9%). Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars palielinājās līdz 16% (+1%) mājsaimniecību segmentā, bet juridisko lietotāju segmentā samazinājās līdz 43% (-9%). Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 10%. Vienlaikus kopumā tika novērota tendence, ka mājsaimniecību vidū fiksētas un mainīgas cenas līgumu īpatsvars palielinās, bet universālais pakalpojums samazinās.

2024.gadā  kopumā tirgotāja maiņu veica 28,2% no juridiskajiem lietotājiem, kas ir vairāk nekā 2023.gadā (2023.gadā 27,2%). Turpretim mājsaimniecību segmentā tirgotāja maiņas rādītājs 2024.gadā bija zemāks – to veica 2,4% lietotāju (2023.gadā 4,0%).

Turpināja samazināties starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2024.gada 4.ceturksnī mājsaimniecību segmentā bija 119,77 EUR/MWh (-24% pret 2023.gada 4.ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā – 106,66 EUR/MWh (-15% pret 2023.gada 4.ceturksni).

2024.gada 4.ceturksnī turpināja samazināties SPRK aprēķinātā cenu starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem.

2024.gada 4.ceturksnī Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies

Baltijas valstu kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 2024.gada 4.ceturksnī pieauga par 1%, salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu. Latvijā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 31% salīdzinājumā ar periodu gadu iepriekš. Tikmēr elektroenerģijas patēriņš Lietuvā pieauga par 20% un Igaunijā par 12%. Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs bija par 1% zemāks.

Latvija savu elektroenerģijas patēriņu 2024.gada 4.ceturksnī nosedza 53% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem un salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu, 2024.gada 4.ceturksnī koģenerācijas stacijās elektroenerģijas izstrāde bija par 20% mazāka (51% no kopējā apjoma), hidroelektrostacijās par 51% mazāka (36% no kopējā apjoma), vēja elektrostacijās par 16% lielāka (9% no kopējā apjoma) un saules elektrostacijās septiņas reizes lielāka (4% no kopējā apjoma).

Latvija elektroenerģiju importēja vairāk nekā eksportēja

Salīdzinot 2024.gada 4.ceturksni ar identisku periodu pērn, eksports samazinājās par 8%, bet imports pieauga par 34%. Importētais elektroenerģijas daudzums (1 537 GWh) pārsniedza eksportu (616 GWh), attiecīgi ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs: -921 GWh. Tas saistīts ar elektroenerģijas ražošanas kritumu hidroelektrostacijās, ņemot vērā, ka samazinājās ūdens pietece Daugavā. To  ietekmēja nokrišņu daudzums Latvijā, kas vairākus mēnešus pēc kārtas bija zem mēneša vidējās normas.