Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) publiskojusi 2025. gada 2. ceturkšņa elektroenerģijas tirgus datus, kas atklāj aktuālo situāciju gan ražošanas, gan patēriņa, gan cenu dinamikā Baltijas valstīs. Apskatā analizēti galvenie tirgus rādītāji, akcentējot ražošanas un importa/eksporta bilanci, kā arī patēriņa pārmaiņas un cenu izmaiņas tirgū.
Kopumā 2025. gada otrajā ceturksnī Baltijas valstīs tika saražotas 5 281 GWh elektroenerģijas, kas ir par 14% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Visstraujākais ražošanas pieaugums bija Lietuvā – par 43%, savukārt Igaunijā ražošanas apjomi pieauga par 8%. Latvijā, pretēji reģionālajai tendencei, ražošanas apjomi saruka par 13%, sasniedzot 1 339 GWh. No tiem 63% saražoja hidroelektrostacijas, 18% – saules elektrostacijas, 15% – koģenerācijas stacijas, bet 4% – vēja elektrostacijas.
Latvijā būtisks ražošanas apjomu samazinājums novērots hidroelektrostacijās – par 28%, kā arī neliels kritums vēja elektrostacijās – par 2%. Tajā pašā laikā saules elektrostacijās ražošanas apjomi būtiski pieauga – par 89%, koģenerācijas stacijās – par 4%. Latvijas iekšzemes patēriņu vietējie ražotāji sedza 82% apmērā.
Elektroenerģijas patēriņš Baltijā saglabājās salīdzinoši stabils – kopējais patēriņš sasniedza 6 100 GWh, kas ir par 1% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā. Latvijā patēriņš pieauga par 3%, sasniedzot 1 645 GWh, kamēr Lietuvā tas samazinājās par 3%, un Igaunijā būtiskas izmaiņas netika novērotas.
Tirdzniecības bilancē Latvijā saglabājas negatīvs saldo – 2025. gada 2. ceturksnī tika importētas 804 GWh elektroenerģijas, bet eksportētas – 466 GWh, kas nozīmē tirdzniecības saldo -338 GWh. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, eksports samazinājies par 32%, savukārt imports palielinājies par 5%.
2025. gada 2. ceturksnī Nord Pool nākamās dienas elektroenerģijas līgumu cenas turpināja samazināties, jūnijā sasniedzot zemāko līmeni kopš 2020. gada. Cenu kritumu galvenokārt veicināja pieaugošā elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem – saules, vēja un hidroelektrostacijās – kā arī kopējā elektroenerģijas pieprasījuma samazinājums. Pēc tam jūlija un augustā sekoja cenu pieaugums.
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2025. gada 2. ceturksnī uzrādīja kritumu abos segmentos, salīdzinot ar to pašu periodu 2024. gadā. Mājsaimniecībām vidējā cena bija 111,89 EUR/MWh, kas ir par 19% mazāk nekā 2024. gada 2. ceturksnī. Savukārt juridiskajiem lietotājiem vidējā cena sasniedza 89,74 EUR/MWh, kas norāda uz 15% samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa mājsaimniecību segmentā joprojām zema, savukārt juridisko lietotāju vidū tā turpina pieaugt. Mājsaimniecību segmentā tirgotāja maiņas rādītājs šogad 1. pusgadā bija zemāks – to veica 0,93% lietotāju (2024. gada 1. pusgadā 1,42%). Mājsaimniecību segmentā turpinās tendence pāriet no universālā pakalpojuma uz fiksētās vai mainīgās cenas līgumiem.
Savukārt juridisko lietotāju vidū 2025. gada 1. pusgadā tirgotāja maiņu veica 16,3%, kas ir vairāk nekā 2024. gada 1. pusgadā (11,0%). Juridisko lietotāju segmentā turpina palielināties fiksētas cenas līgumu īpatsvars.
“Elektroenerģijas tirgus attīstību ietekmē ne vien klimatiskie apstākļi, pieprasījuma tendences un investīciju dinamika atjaunīgās enerģijas tehnoloģijās, bet arī ģeopolitiskie procesi, kas nosaka enerģijas piegādes drošības un patstāvības nozīmi reģionā. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai ikviens lietotājs Latvijā saņemtu drošu, ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu elektroenerģijas piegādi. Vienlaikus mēs strādājam pie tā, lai tirgus būtu pārskatāms, ilgtspējīgi attīstītos un spētu pielāgoties nākotnes izaicinājumiem,” uzsver SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.