Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra (Agency for the Cooperation of Energy Regulators - ACER) sadarbībā ar Eiropas Enerģētikas regulatoru padomi (Council of European Energy Regulators – CEER) publicējušas pētījumu par Eiropas Savienības (ES) un nacionālajos dabasgāzes uzglabāšanas noteikumos ietverto pasākumu efektivitāti. Pētījumā īpaši akcentēta enerģētiskās neatkarības no Krievijas ietekmes mazināšana vairākās dalībvalstīs, to skaitā Latvijā.
Pētījums izstrādāts, lai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta laika periodā no 2022. līdz 2023. gadam, identificētu labās prakses piemērus, kā arī tādus, no kuriem jāizvairās, dalībvalstīm izstrādājot dabasgāzes uzglabāšanas noteikumus nākotnē. Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties šeit.
Pēc regulatoru organizāciju apkopotās informācijas, ja vēl 2021. gadā Latvija bija 100% atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm (Eurostat dati), un tai cieši sekoja Čehija ar 98% atkarības indeksu, Ungārija – 80% un Bulgārija – 79%, tad jau 2022. gadā dabasgāzes imports no Krievijas uz Latviju tika pārtraukts, un gandrīz visas iepriekšminētās valstis ir izveidojušas stratēģiskās rezerves.
“Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvija būtiski pievērsās enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšanai, kā rezultātā veiktie pasākumi, tostarp Krievijas dabasgāzes importa aizliegums un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jau iepriekš uzsāktā modernizācija ļāva stiprināt nacionālo enerģētisko neatkarību un veicināt apgādes drošību, kas īpaši svarīgi nestabilos ģeopolitiskajos apstākļos,” norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja, CEER viceprezidente Alda Ozola.
“Katrā no ES valstīm enerģētiskā situācija ir atšķirīga, un nacionālā likumdošana attiecībā uz dabasgāzes uzglabāšanu tiek izstrādāta gan atbilstoši ES likumdošanas ietvaram, gan nacionālajām vajadzībām. Ir būtiski, ka dabasgāzes rezerves tiek veidotas visekonomiskākajā veidā. Tāpat stratēģisko rezervju veidošanai nevajadzētu atstāt negatīvu ietekmi uz tirgu. Šis pētījums būtībā ir kā uzskates materiāls dabasgāzes uzglabāšanas situācijai ES, un var tikt izmantots, dalībvalstīm pilnveidojot savu dabasgāzes stratēģisko rezervju stiprināšanas mehānismus,” skaidro SPRK padomes locekle, SPRK pilnvarotā pārstāve ACER Regulatoru padomē Rota Šņuka.
Lai uzlabotu dabasgāzes piegādes drošību un sasniegtu ES Gāzes uzglabāšanas regulā (Regula (ES) 2022/1032) noteiktos krātuves piepildīšanas mērķus, ES dalībvalstis 2022. un 2023. gadā ir veikušas pasākumu kopumu, kuru rezultātā šajā laika periodā Eiropas dabasgāzes krātuvēs uzglabāti vairāk nekā 630 TWh gāzes. Lai arī daži no šiem pasākumiem veicinājuši krātuvju uzglabāšanas telpu (to uzglabāšanas telpu vajag svītrot) efektīvu piepildīšanu, savukārt citi, lai arī efektīvi nostiprināja piegādes drošību, ir radījuši lielas izmaksas, kas pēc tam bija jāatgūst no gala patērētājiem, secināts pētījumā.
Turpmākai enerģētiskās drošības veicināšanai ACER un CEER rosina ES dalībvalstīm ņemt vērā vairākus aspektus.
Pētījumā secināts, ka atbalsta shēmu piemērošana ir efektīvs un iedarbīgs mehānisms, kas rosina tirgus dalībniekus izmantot dabasgāzes krātuves gadījumos, ja ir problēmas ar krātuvju piepildīšanu. Dalībvalstīs, kur krātuvju uzglabāšanas aizpildījums ir saistītas ar konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem, krājumu uzturēšanas pienākumus veicina atbalsta shēmas, piemēram, uzglabāšanas tarifu atlaides, kā arī finansiālas sankcijas krātuves lietotājiem, ja mērķi netiek sasniegti, un elastīgs krātuvju operatoru jaudas piedāvājums. Šādas atbalsta shēmas ir izrādījušās nozīmīgs faktors, kas motivē tirgus dalībniekus rezervēt un izmantot uzglabāšanas kapacitāti.
Turpretī, ja nav ieviesti atbilstoši atbalsta mehānismi, prasība pēc krātuvju maksimālas piepildīšanas var novest pie neefektīvas dabasgāzes iegādes par pārāk augstu cenu, kā rezultātā arī dalībvalsts tirgū nonāk nesamērīgi dārga dabasgāze, par ko beigās samaksā patērētājs.
Ar pārējām rekomendācijām iespējams iepazīties pētījumā: Study on the impact of the measures included in the EU and National Gas Storage Regulations
ACER ir Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kas dibināta, lai sekmētu enerģijas iekšējā tirgus integrāciju. ACER kā neatkarīgas ES aģentūras uzdevums ir veicināt savstarpēju Eiropas enerģētikas regulatīvo iestāžu sadarbību.
CEER kā Eiropas enerģētikas regulatoru sadarbības platformas mērķis ir veicināt vienota, konkurētspējīga, efektīva un ilgtspējīga dabasgāzes un elektroenerģijas tirgus darbību ES. CEER sekmē enerģētikas regulatoru sadarbību, informācijas apmaiņu un kapacitātes paaugstināšanu, un ir regulatoru saskarsmes punkts ES un starptautiskā līmenī. ES jautājumos CEER cieši sadarbojas ar ACER.