Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš 2025. gada pirmajos desmit mēnešos samazinājās par 3%, salīdzinot ar identisku periodu iepriekšējā gadā. Galvenais faktors, kas veicināja šo samazinājumu, bija salīdzinoši siltāki laikapstākļi ziemas apkures mēnešos, kas samazināja izmantoto energoresursu apjomu.
Oktobrī Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) dabasgāzes tirdzniecības biržā mēneša vidējā cena sasniedza 32,01 EUR/MWh, kas ir zemākais līmenis šogad. Cenu samazinājumu veicināja rekordlieli sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksporta apjomi un prognozes par mērenāku gaisa temperatūru Ziemeļeiropā.
Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus ierasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumus dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī dabasgāzes piegādēm mazumtirgū (piemēram, iegādājoties dabasgāzi no tās tirgotāja Latvijā siltumenerģijas ražošanai vai ražošanas iekārtu darbināšanai).
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā mazumtirgus cena, kas atspoguļo vidējo dabasgāzes cenu līmeni Latvijā, 2025. gada 3. ceturksnī pieauga līdz 54,46 EUR/MWh mājsaimniecību segmentā un samazinājās līdz 40,79 EUR/MWh juridisko lietotāju segmentā. Salīdzinājumā ar 2024. gada 3. ceturksni cenas bija attiecīgi par 7,3% augstākas mājsaimniecību segmentā un par 5,8% zemākas juridisko lietotāju segmentā.
Dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus (sadale, pārvade) nosaka SPRK, bet nodokļus (PVN, akcīze) – valsts.
Mazumtirgus līmenī Latvijā šobrīd ir 13 aktīvi dabasgāzes tirgotāji juridiskajiem lietotājiem, no kuriem pieci nodrošina pakalpojumu arī mājsaimniecībām – AS “Latvijas Gāze”, AS “Latvenergo”, SIA “Elenger”, SIA “Alexela” un SIA “MVBK”.
2025. gada deviņos mēnešos Latvijā bija vērojams samazinājums dabasgāzes tirgotāja maiņas aktivitātē gan juridisko lietotāju, gan mājsaimniecību segmentos, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu. Juridisko lietotāju vidū tirgotāju mainīja 10%, salīdzinot ar 27% 2024. gada deviņos mēnešos. Līdzīgi, mājsaimniecību segmentā aktivitāte bija vēl zemāka – dabasgāzes tirgotāju mainīja 2% lietotāju (pretstatā 3,8% 2024. gada deviņos mēnešos).
Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kuru pārvalda AS “Conexus Baltic Grid”. Uz 2025. gada oktobra beigām Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums bija 60%, kas atbilst 14,6 TWh. Dabasgāzes krājumu apjoms šogad bija zemāks, salīdzinot ar to pašu datumu pērn. Šāda tendence nav unikāla Latvijai. Saskaņā ar Gas Infrastructure Europe (GIE) asociācijas pārredzamības platformā Aggregated Gas Storage Inventory (AGSI+) apkopotajiem datiem, vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījums Eiropā oktobra beigās bija aptuveni 83%. Arī Eiropas līmenī novērojams samazinājums, salīdzinot ar identisku datumu pērn.
Plašāk ar SPRK dabasgāzes tirgus apskatu iespējams iepazīties interaktīvajā infografikā: