Laikā no 2024.gada novembra līdz 2025.gada aprīlim Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš samazinājās par 13%. Dabasgāzes vairumtirgū novērotas svārstīgas cenu tendences, taču mazumtirgū cena turpināja samazināties. 2025.gada 1.ceturksnī aktivitāte dabasgāzes tirgotāja maiņā samazinājās gan juridisko lietotāju, gan mājsaimniecību segmentos. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas eksperti skaidro dabasgāzes tirgus norises šajā sešu mēnešu periodā.
Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš samazinājās
Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš no 2024.gada novembra līdz 2025.gada aprīlim samazinājās par 13%, salīdzinot ar identisku periodu iepriekšējā gadā. Galvenais faktors, kas veicināja šo samazinājumu, bija salīdzinoši siltāki laikapstākļi ziemas apkures mēnešos kas samazināja nepieciešamību pēc energoresursu izmantošanas.
Dabasgāzes vairumtirgū novērotas gan kāpjošas, gan krītošas tendences
Aprīlī Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) dabasgāzes tirdzniecības biržā mēneša vidējā cena sasniedza 35,41 EUR/MWh, kas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar februāri, kad cena sasniedza 51 EUR/MWh – augstāko līmeni pēdējā gada laikā. Cenu kāpumu gada sākumā galvenokārt veicināja dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņa samazināšanās Eiropā, kas radīja bažas par pieejamību un veicināja tirgus svārstības.
Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus ierasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumus dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī dabasgāzes piegādēm mazumtirgū (piemēram, iegādājoties dabasgāzi no tās tirgotāja Latvijā siltumenerģijas ražošanai vai ražošanas iekārtu darbināšanai).
Vidējā svērtā mazumtirgus cena turpina samazināties
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā mazumtirgus cena, kas atspoguļo vidējo dabasgāzes cenu līmeni Latvijā, 2025.gada 1.ceturksnī piedzīvoja samazinājumu salīdzinājumā ar identisku periodu pērn. Mājsaimniecību segmentā cena kritās par 20%, sasniedzot 47,29 EUR/MWh, savukārt juridiskajiem lietotājiem tā samazinājās par 8%, noslīdot līdz 43,99 EUR/MWh.
Dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus (sadale, pārvade) nosaka SPRK, bet nodokļus (PVN, akcīze) – valsts. Mazumtirgus līmenī Latvijā šobrīd ir 13 aktīvi dabasgāzes tirgotāji juridiskajiem lietotājiem, no kuriem pieci nodrošina pakalpojumu arī mājsaimniecībām – AS “Latvijas Gāze”, AS “Latvenergo”, SIA “Elenger”, SIA “Alexela” un SIA “MVBK”.
2025.gada 1.ceturksnī Latvijā bija vērojams samazinājums dabasgāzes tirgotāja maiņas aktivitātē gan juridisko lietotāju, gan mājsaimniecību segmentos, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu. Juridisko lietotāju vidū tirgotāju mainīja 2,7%, salīdzinot ar 3,7% 2024.gada 1.ceturksnī. Līdzīgi, mājsaimniecību segmentā aktivitāte bija vēl zemāka – dabasgāzes tirgotāju mainīja 0,7% lietotāju (pretstatā 1,6% 2024.gada 1.ceturksnī).
Eiropā vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis samazinās
Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kuru pārvalda AS “Conexus Baltic Grid”. Uz 2025.gada aprīļa beigām Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums bija 35%, kas atbilst 8,4 TWh. Dabasgāzes krājumu apjoms šogad bija par 11% zemāks, salīdzinot ar to pašu datumu pērn. Šāda tendence nav unikāla Latvijai. Saskaņā ar Gas Infrastructure Europe (GIE) asociācijas pārredzamības platformā Aggregated Gas Storage Inventory (AGSI+) apkopotajiem datiem, vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījums Eiropā aprīļa beigās bija aptuveni 39%. Arī Eiropas līmenī novērojams samazinājums, salīdzinot ar identisku datumu pērn.
Plašāk ar SPRK dabasgāzes tirgus apskatu iespējams iepazīties interaktīvajā infografikā: https://infogram.com/sprk-dabasgazes-tirgus-2025-gada-1nozares-raditaji-1h7v4pdey8j784k