Latvijas iedzīvotāju vidū turpina pieaugt interese gan par mobilā tīkla pakalpojumu, gan fiksētā interneta pieslēgumu ar augstu datu pārraides ātrumu (virs 100 Mbiti/s). Turklāt Latvijā pērn īpaši strauji pieaudzis mobilo datu patēriņš, saglabājot 2.vietu patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) kopīgi ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem ir apkopojusi jaunākos elektronisko sakaru nozares datus.
“Pēdējo gadu laikā, īpaši jau 2021. gadā, visās Baltijas un Ziemeļvalstīs elektronisko sakaru nozares radītāji ir uzlabojušies. Latvija dažos rādītājos pārspēj Skandināvijas valstis. Elektronisko sakaru komersantu ieguldījumi infrastruktūrā un savstarpējā konkurence nodrošina nozares dinamisku attīstību,” skaidro SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.
Pieslēgumu skaits mobilā tīklā uz vienu iedzīvotāju turpina pieaugt
Pieslēgumu skaits mobilā tīklā uz vienu iedzīvotāju pērn gan Baltijas, gan Ziemeļvalstīs ir pieaudzis. Interese iedzīvotāju vidū par mobilā tīkla pakalpojumu tikai pieaug. Piemēram, Latvijā uz vienu iedzīvotāju pieslēgumu skaits bija 1,37, salīdzinot ar 2020. gadu – 1,34. Viszemākais pieslēgumu skaits šo valstu vidū ir novērots Norvēģijā, bet augstākais – Igaunijā.
Latvijā viens iedzīvotājs mobilā tīklā vidēji mēnesī patērē 42GB
Visās Baltijas un Ziemeļvalstīs mobilā interneta patēriņš turpina strauji pieaugt. Starp astoņām valstīm Latvija saglabā 2.vietu ar augstāko mobilā interneta patēriņu. Pērn viens Latvijas iedzīvotājs mēnesī patērējis ap 42 GB, Somijā – 56 GB. Ļoti straujš patēriņa pieaugums Latvijā bijis novērots 2021. gadā, kas skaidrojams ar “mājsēdi”, attālināto darbu un mācībām.
Viszemākais patēriņš bijis Norvēģijā – 8,8 GB. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka Norvēģijā gandrīz visas mājsaimniecības izmanto interneta pakalpojuma pieslēgumu fiksētā tīklā, kamēr Somijā vairums mājsaimniecību izmanto tikai mobilo rūteri interneta pakalpojuma saņemšanai.
Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībām pieaug
Latvijā vidēji uz katru mājsaimniecību ir vismaz viens interneta pieslēgums (mobilais, fiksētais vai abi kopā). Pašlaik gan tas ir otrs zemākais rādītājs Baltijā un Ziemeļvalstīs. Tomēr jāatzīmē, ka kopējā tendence saglabājas pozitīva – rādītājs katru gadu nedaudz pieaug, kas liecina par interneta pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu ikvienai mājsaimniecībai Latvijā. Savukārt aktīvāki ir Somijas un Īslandes mājsaimniecību lietotāji, kur novērots augstākais rādītājs – 1,4 starp visām astoņām valstīm. Pozitīvi, ka visās Baltijas valstīs interneta pieslēgumu skaits turpina kāpt.
Latvijā pieaug interese pēc optiskā interneta pieslēgumu izmantošanas
Fiksētā interneta tīkla pieslēgumu lietotājiem var nodrošināt, izmantojot optiskos vai vara kabeļus vai arī bezvada risinājumus. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, populārs ir fiksētā interneta pieslēgums, izmantojot optiku. No visiem fiksētā interneta pieslēgumiem, optisko interneta pieslēgumu skaits Latvijā veido 73%, kas ir augstāks rādītājs nekā Somijā, Dānijā, Norvēģijā, kā arī Igaunijā.
Latvijā populāri ir fiksētā interneta pieslēgumi ar lejupielādes ātrumu +100 Mbiti/s
Latvijā mājsaimniecības plaši izmanto fiksēto internetu ar lejupielādes ātrumu virs 100 Mbiti/s, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstu vidū. Novērots – gan Baltijas, gan Ziemeļvalstīs turpina pieaugt pieslēgumu skaits ar augstu interneta ātrumu, īpaši straujš pieaugums ir Norvēģijā un Dānijā. “Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, lietotājiem tiek nodrošināts fiksētais internets ar augstu datu pārraides ātrumu, jo pilsētās plaši ir izbūvēti optiskie tīkli, kas nodrošina augstākus ātrumus,” skaidro Ivars Tauniņš.
Kopumā, ņemot vērā aktuālos nozares datus, tie liecina, ka Latvijas patērētājiem internets ir plaši pieejams ar augstu datu pārraides ātrumu. Pēdējo sešu gadu laikā rādītāji ir uzlabojušies, kas liecina par elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību, ko virza veselīga elektronisko sakaru komersantu konkurence un ieguldījumi infrastruktūras attīstībā.
SPRK piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu regulatoru sadarbības grupā jau no 2013.gada, un grupas ietvaros ik gadu apkopo, salīdzina un publicē nozīmīgākos elektronisko sakaru nozares rādītājus. Ar detalizētāku informāciju un jaunākajiem datiem 2021.gadā aicinām iepazīties šeit.