Baltijas valstu energosistēmas veiksmīgi ir sasinhronizētas ar kontinentālo Eiropu, un darbu ir uzsācis kopīgs Baltijas balansēšanas jaudas tirgus. Tagad Baltijas valstis pašas uztur savas balansēšanas jaudas. Publiskā diskusija par Baltijas balansēšanas jaudas tirgus darbību un ar to saistītajām izmaksām, kā arī ietekmi uz galalietotājiem turpinās, tāpēc, lai palīdzētu rast skaidrību par to, cik, kuram un kāpēc būs jāmaksā, atbildes uz biežāk izskanējušiem jautājumiem.
Kādas būs balansēšanas izmaksas?
2025. gada sākumā kopējās balansēšanas jaudas izmaksas Latvijā tika prognozētas 40,74 miljoni eiro. Pārejas periodā tās ir nofiksētas un elektroenerģijas ražotājiem, elektroenerģijas tirgotājiem un arī energointensīvajiem patērētājiem zināmas. Līdz gada beigām nekas nemainīsies. Gada beigās pārvades sistēmas operators prognozi salīdzinās ar faktiskajām izmaksām un radušos starpību iekļaus 2026.gada izmaksās.
2025. gada pirmajā pusē izmaksas tiks segtas no pārvades sistēmas operatora līdzekļiem. No 1. jūlija balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu segšana būs balansēšanas pakalpojuma saņēmēju pienākums.
Cik par balansēšanu maksās elektrības ražotāji un cik - lietotāji?
Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas no 2025. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim ir zināmas un fiksētas – 42,07 EUR/MWh par nebalansa komponenti (sedz elektroenerģijas lietotāji un elektroenerģijas ražotāji) un 3,00 EUR/MWh par portfeļa apjoma komponenti (sedz elektroenerģijas lietotāji). Attiecīgi, uz elektroenerģijas lietotājiem no kopējām izmaksām attiecināmā izmaksu daļa ir aptuveni 75% – lietotāji pilnībā sedz portfeļa komponenti un apmēram pusi no nebalansa komponentes.
Kāpēc šīs izmaksas netika iekļautas elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifā?
Izvēloties tarifa pieeju, balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas tiešā veidā un pilnā apmērā segtu visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji neatkarīgi no to radītā nebalansa – gan elektroenerģijas ražotāji, gan tirgotāji, gan patērētāji. Fiksēta tarifa apstiprināšana nemotivētu atjaunīgās enerģijas ražotājus veicināt efektīvu darbību, taču tā potenciāli var būtiski samazināt elektroenerģijas vairumtirgus cenu Latvijā. Izvēlētais izmaksu sadalījums ir mehānisms, kas stimulēs sistēmas dalībniekus rūpīgi plānot komercdarbību, tādējādi mazinot sistēmas kopējā nebalansa apjomus un līdz ar to arī mazinot izmaksu pieaugumu galalietotājam.
Kāpēc elektroenerģijas ražotājiem tiek piemērota tikai viena izmaksu komponente, bet patērētājiem – divas?
Latvijai ir svarīgi veicināt jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstību Latvijā, tādējādi ilgtermiņā samazinot elektroenerģijas importu, attiecīgi – patērētāju kopējās izmaksas. Ja uz elektroenerģijas ražotājiem attiecinātu abas komponentes, patērētāju izmaksas varētu samazināties par 1–2 EUR/MWh. Piemērotā risinājuma rezultātā patērētāju izmaksas varētu samazināties būtiski vairāk, jo tādejādi tiek sekmēta esošo elektroenerģijas ražošanas jaudu izmantošana un investīcijas elektroenerģijas ražošanā, kas samazinātu Latvijas elektroenerģijas tirgus cenu.
Kāda būs šo izmaksu ietekme uz mājsaimniecību elektrības rēķiniem?
Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas jaudas rezervju izmaksu ietekme uz galalietotāju rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%. Vidējai hipotētiskai mājsaimniecībai, kas pēc 2024. gada 4. ceturkšņa datiem par elektroenerģiju maksājusi 119,77 EUR/MWh, ietekme varētu būt ap 4%.