2024.gada 1.ceturksnī elektroenerģijas tirdzniecības līgumos ietvertais elektroenerģijas cenu līmenis straujāk samazinājās mājsaimniecībām, nekā juridiskajiem lietotājiem, tomēr saglabājās atšķirīgs. Elektroenerģijas cenām novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences, aprīlī zemākais cenu līmenis kopš 2021.gada maija. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro elektroenerģijas tirgus tendences 2024.gada 1.ceturksnī.
Elektroenerģijas cenām novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences; aprīlī zemākais līmenis kopš 2021.gada maija
Aizvadītajā ceturksnī Nord Pool biržā nākamās dienas elektroenerģijas cenai novērotas gan pieauguma, gan krituma tendences. Cenu pieaugumu janvārī galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas patēriņa pieaugums, ko noteica gaisa temperatūra reģionā, kas bija zemāka par normu. Savukārt cenu samazinājumu februārī un martā veicināja vēja elektrostacijās un hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas pieaugums, kā arī elektroenerģijas patēriņa samazinājums. 2024.gada aprīlī Nord Pool biržas mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā nokrita līdz zemākajam līmenim kopš 2021.gada maija, samazinoties līdz 60,25 EUR par MWh.
Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa joprojām zema
Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, tostarp gan elektroenerģijas tirgotāju, gan līguma veidu – par mainīgu cenu (piesaistīta izmaiņām biržā) vai fiksētu cenu (fiksēta noteiktam vairāku mēnešu periodam, parasti ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).
Salīdzinot 2024.gada 1.ceturksni ar 2023.gada identisku periodu, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā pieaudzis (+7%), sasniedzot 73%, bet juridisko lietotāju segmentā samazinājies (-2%) līdz 51%. Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars palielinājies (+3%) mājsaimniecību segmentā līdz 16%, bet juridisko lietotāju segmentā pieaudzis (+2%) līdz 49%. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājies līdz 11%. Vienlaikus pērn kopumā redzama tendence, ka mājsaimniecību vidū fiksētas un mainīgas cenas līgumu īpatsvars palielinās, bet universālā pakalpojuma – samazinās.
Savukārt, skatoties uz tirgotāja maiņas rādītāju, 2024.gada 1.ceturksnī tirgotāja maiņu veica 6,5% no juridiskajiem lietotājiem, kas ir mazāk, salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu. Tikmēr mājsaimniecību segmentā tirgotāja maiņas rādītājs 2024.gada 1.ceturksnī nedaudz pieauga – to veica 0,9% lietotāju.
Elektroenerģijas cenu līmenis Latvijas mazumtirgū atšķirīgs, to ietekmē noslēgtie līgumi
Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo līgumos noslēgto vidējo cenu līmeni Latvijā, jau no 2023.gada sākuma bija vērojams, ka pastāv salīdzinoši liela starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem. Vienlaikus pēdējos trīs ceturkšņus vērojama arī pozitīva tendence, ka šī starpība aizvien vairāk samazinās. 2024.gada 1.ceturksnī vidējais cenu līmenis mājsaimniecībām salīdzinājumā ar juridiskajiem lietotājiem bija par aptuveni 25 EUR/MWh augstāks. 2023.gada 1. ceturksnī - par 37 EUR/MWh augstāks.
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2024.gada 1.ceturksnī mājsaimniecību segmentā bija 143,37 EUR/MWh (-16% pret 2023.gada 1.ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā – 118,38 EUR/MWh (-12% pret 2023.gada 1.ceturksni).
Baltijas valstīs pieaug gan elektroenerģijas patēriņš, gan saražotais apjoms
Baltijas valstu kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 2024.gada 1.ceturksnī pieauga par 12%, salīdzinot ar 2023.gada identisku periodu. Latvijā elektroenerģijas ražošana pieauga par 4%, Lietuvā par 44%, bet Igaunijā samazinājās par 4%. Savukārt elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs bija par 5% lielāks.
Latvija savu elektroenerģijas patēriņu 2024.gada 1.ceturksnī nosedza 137% apmērā. Salīdzinājumā ar 2023.gada 1.ceturksni elektroenerģijas izstrāde bija par 32% lielāka koģenerācijas stacijās, par 11% zemāka hidroelektrostacijās, par 5% zemāka vēja elektrostacijās un 27 reizes lielāka saules elektrostacijās.
1.ceturksnī Latvija vairāk elektroenerģijas eksportēja kā importēja
Salīdzinot 2024.gada 1.ceturksni ar identisku periodu 2023.gadā, elektroenerģijas imports pieauga par 12%, bet eksports – par 9%. Tā kā eksportētais elektroenerģijas daudzums (1 299 GWh) pārsniedza importu (653 GWh), ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija pozitīvs: +646 GWh,kas saistīts ar palu sezonu un elektroenerģijas ražošanas pieaugumu hidroelektrostacijās.
Plašāk ar 2024.gada 1.ceturkšņa datiem aicinām iepazīties SPRK interaktīvajā infografikā.