Baltijas valstu kopējais saražotais elektroenerģijas apjoms š.g. 3.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir pieaudzis. Saražotais elektroenerģijas apjoms īpaši palielinājies Igaunijā, Lietuvā gandrīz nemainījies, bet Latvijā – samazinājies. Elektroenerģijas cenas biržā joprojām ir augstas un svārstīgas, sasniedzot jaunus cenu rekordus, kamēr mājsaimniecību lietotāju vidū interese pēc fiksētas cenas līgumiem aug. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro elektroenerģijas tirgus norises š.g. 3.ceturksnī.
Elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs samazinājies, bet saražotais apjoms aug
Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš š.g. 3.ceturksnī samazinājās par 4%, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni. Elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar identisku periodu pērn, Latvijā bija par 7% zemāks, Igaunijā – par 3% zemāks, bet Lietuvā – par 2% zemāks. Patēriņa samazinājums ir saistīts ar iepriekš novēroto elektroenerģijas cenu pieaugumu. Kopējo patēriņa samazinājumu veicināja arī mikroģeneratoru jeb saules paneļu uzstādīšana mājsaimniecībās, kas saražo elektroenerģiju autonomi.
Savukārt saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs š.g. 3.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, pieauga par 8%. Igaunijā elektroenerģijas ražošanas apjomi pieauga par 28%, Lietuvā – par 0,5%, kamēr Latvijā – samazinājās par 15%.
Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma kritumu galvenokārt ietekmēja augstā dabasgāzes cena. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, ir dārgāka, līdz ar to tirgū šāda enerģija ir mazāk konkurētspējīga. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem, š.g. 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 3.ceturksni, koģenerācijas stacijās ražošana samazinājās par 34%, kamēr ražošanas apjomi vēja elektrostacijās palielinājās par 43% un hidroelektrostacijās (HES) – par 23%.
Latvijas elektroenerģijas imports un eksports palielinās
Tipiski gada laikā Latvijā lielāks elektroenerģijas daudzums tiek importēts nekā eksportēts. Š.g. 3.ceturksnī Latvija, izmantojot vietējos ražošanas avotus, savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 43% apmērā, kamēr Igaunija – 103%, bet Lietuva –36%. Iztrūkstošos apjomu Latvija importē.
Atskatoties uz š.g. 3.ceturksni un salīdzinot to ar pagājušā gada identisku periodu, imports pieauga par 1 %, bet eksports – par 3%. Tā kā importētās elektroenerģijas daudzums (1 709 GWh) pārsniedza eksportu (732 GWh), ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs: -977 GWh.
Pieaug interese par fiksētas cenas līgumiem, lietotāji turpina aktīvi mainīt savu tirgotāju
Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem, slēdzot līgumu par mainīgu (biržas) cenu vai fiksētu cenu. Mājsaimniecības papildus minētajam var saņemt arī universālo pakalpojumu.
Š.g. 3.ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotā tendence, kur mājsaimniecību vidū samazinās interese par mainīgas (biržas) cenas līgumiem . Ņemot vērā dinamiskās cenu svārstības, mājsaimniecību lietotāji š.g. 3.ceturksnī lielāku interesi izrādījuši par fiksētas cenas līgumiem. Mājsaimniecību segmentā fiksētas cenas līgumu īpatsvars pieauga līdz 62,29%, kamēr mainīgas cenas līgumu īpatsvars samazinājās līdz 14,22%, bet interese par universālā pakalpojumu saglabājusies bez būtiskām izmaiņām – 23,49%.
“Lietotāju vidū turpina pieaugt interese mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Analizējot datus, 24% juridiskie lietotāji pērn 9 mēnešu laikā izvēlējušies citu tirgotāju, kamēr 2021.gadā tie bija tikai 13%. Mājsaimniecību vidū aktivitāte ir mazāka, bet arī tur ir vērojama augoša tendence. Š.g. 9 mēnešos 4% mājsaimniecību lietotāju izvēlējušies mainīt savu tirgotāju (par 1% vairāk nekā 2021.gada 9 mēnešos). Lietotāji aktīvāk salīdzina un vērtē dažādus tirgotāja piedāvājumus galvenokārt elektroenerģijas cenas kāpuma dēļ,” skaidro Tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Gunta Frēze.
Elektroenerģijas cenas biržā joprojām augstas un svārstīgas
Šogad mēneša vidējās elektroenerģijas cenas Nord Pool biržā Latvijas tirdzniecības zonā bijušas izteikti svārstīgas. Augustā tika sasniegta līdz šim augstākā vidējā mēneša cena – 467,75 EUR/MWh – aptuveni piecas reizes lielākā nekā pagājušā gada augustā.
Straujās elektroenerģijas cenu izmaiņas biržā galvenokārt saistītas ar nepastāvīgām elektroenerģijas ražošanas iespējām izmantot lētākus resursus – sauli, vēju un ūdeni. Lai arī dabasgāzes cena biržā šobrīd strauji krīt, joprojām elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, būtiski sadārdzina ražošanas izmaksas, attiecīgi arī elektroenerģijas cenu.
Jāatzīmē, ka š.g. 17.augustā no plkst. 17.00 līdz 18.00 (Centrāleiropas laiks) elektroenerģijas stundas cena Nord Pool biržas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirdzniecības zonās sasniedza 4000 EUR/MWh jeb biržas maksimālo cenu. Šāds cenu lēciens notika galvenokārt, tāpēc ka Latvijas un Igaunijas starpsavienojumā bija ierobežotas pārvades jaudas elektroenerģijas piegādei, kā arī saražotie elektroenerģijas apjomi vēja elektrostacijās bija mazāki nekā ierasts, tikmēr Somijā tika veikti neplānoti elektrostaciju darbi, atslēdzot ražošanas avotus un Norvēģijā bija zemāka pieejamā jauda hidrorezervuāros. Plašāk ar minētā gadījuma izpēti aicinām iepazīties šeit.
Elektroenerģijas cenas pieaugums biržā ietekmē cenu mazumtirgū, ko maksā Latvijas elektroenerģijas galalietotāji – tirgotāji piedāvāto cenu pārskata, ņemot vērā cenu izmaiņas biržā. Stundas cenas ir būtiskas lietotājiem, kuri izvēlējušies norēķināties pēc biržas cenas, jo tieši tās, attiecinot pret patēriņu, ietekmē lietotāja ikmēneša rēķina lielumu. Fiksētas cenas gadījumā cena ir nemainīga noslēgtā elektroenerģijas tirdzniecības līguma noteiktajā periodā. Tomēr arī šajā gadījumā cenu izmaiņas biržā ar zināmu nobīdi laikā ietekmēs lietotāja ikmēneša maksājuma par elektroenerģiju, brīdī, kad tirgotājs veiks cenu pārskatīšanu. Tas atkarīgs no tā, kurā brīdī un uz cik ilgu laiku līgums ir noslēgts.
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena š.g. 3.ceturksnī mājsaimniecību vidū pieauga līdz 180,58 EUR/MWh (2,4 reizes pret 2021. gada 3.ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā līdz 299,44 EUR/MWh (4,3 reizes pret 2021. gada 3.ceturksni).
Minētais rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus par tiem, kuri noslēguši mainīgas (biržas) un fiksētas cenas līgumus. Līdz ar to apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi, kā rezultātā gala cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem.
Plašāk ar 2022. gada 3.ceturkšņa datiem, aicinām iepazīties SPRK interaktīvajā infografikā.