SPRK un ECA pozīcija
2021. gada 22. jūlijā Lietuvas Nacionālā enerģijas regulēšanas padome (Lietuvas enerģijas regulatīvā iestāde, turpmāk NERC) publicēja informāciju par secinājumiem, kuru pamatā ir NERC veiktā analīze par cenu starpību starp Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas tirdzniecības zonām (turpmāk – Analīze).
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Latvijas enerģijas regulatīvā iestāde, turpmāk SPRK) un Igaunijas Konkurences padome (Igaunijas enerģijas regulatīvā iestāde, turpmāk – ECA) uzskata, ka NERC apstiprinātā un publicētā informācija ir tāda, kurā ir būtiski metodiski trūkumi, ieskaitot objektīvu situācijas vērtējumu un nepieciešamību ņemt vērā visus tos faktorus, kas tieši ietekmē konkrēto situāciju. 2021. gada 16. augustā SPRK un ECA nosūtīja NERC, kā arī citām ieinteresētajām institūcijām, detalizētu skaidrojumu par Analīzē ietvertajiem kļūdainajiem apsvērumiem.
SPRK un ECA ir konstatējušas, ka galvenie iemesli, kādēļ NERC publicētā informācija ir maldinoša, ir šādi:
Elektroenerģijas cenu starpības starp Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas tirdzniecības zonām periodā no 2021. gada janvāra līdz maijam ir ietekmējuši tādi faktori kā pārvades jaudu ierobežojumi Zviedrijā, ražošanas jaudu samazinājums Baltijas valstīs, nozīmīgas izmaiņas elektroenerģijas plūsmās Lietuvas – Polijas starpvalstu savienojumā un kopējās tendences Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū. Secinājums – tas, ka ir ieviesta jauna tirdzniecības jaudu aprēķina metodika ar Krieviju, nav iemesls elektroenerģijas cenu atšķirībām 2021. gadā no 2020. gada.
SPRK un ECA atgādina, ka pārslodzes ieņēmumi nevar tikt uzskatīti par izdevumiem ražotājiem vai lietotājiem vienā valstī, tā kā to sadalē piedalās iesaistītie pārvades sistēmas operatori. Eiropas Savienības normatīvie dokumenti nosaka, kā pārslodzes ieņēmumus drīkst izlietot konkrētiem mērķiem, lai nodrošinātu to, ka lietotājiem ir ieguvumi no to izlietošanas – piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai, arī garantēšanas kompensācijai vai starpzonu jaudas saglabāšanai vai palielināšanai, kā arī tad, ja iepriekšminētais nav iespējams, tos var izmantot, nosakot pārvades pakalpojumu tarifus.1
Augstākas cenas Lietuvas elektroenerģijas tirdzniecības zonā 2021. gadā ir loģisks rezultāts Lietuvas lēmumam ievērojami samazināt importa jaudu. Elektroenerģijas tirgus funkcionēšanas pamatprincips ir tāds, ka ja elektroenerģijas tirdzniecības zonā, kurā ir ražošanas jaudu deficīts, samazina importa jaudu vienam ieejas punktam, plūsmas caur citiem starpvalstu savienojumiem palielinās, jo ir jāsedz elektroenerģijas pieprasījums, kas joprojām ir šādā ražošanas jaudu deficīta tirdzniecības zonā. SPRK un ECA nav saprotams, ka NERC iemeslu šādai situācijai atrod jaudu aprēķina metodikā ar Krieviju, ja faktiskais iemesls pārslodzei Latvijas – Lietuvas starpvalstu savienojumā un līdz ar to salīdzinoši augstākās cenas Lietuvā ir sekas Lietuvas pašas rīcībai.
SPRK un ECA apstiprina, ka Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoru darbības atbilst Eiropas Savienības regulām, tostarp Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regulai (ES) 2015/1222 ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas un 2019. gada 5. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu.
[1] Eiropas parlamenta un padomes regula, skat. 19. pantu