Pagājušajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi 11 rakstveida sūdzības un sniegusi 55 telefona konsultācijas par ūdenssaimniecības jautājumiem, ko liecina SPRK apkopotā informācija. Visbiežāk lietotāju vidū neskaidrības bijušas par ūdenssaimniecības pakalpojumu izrakstītajiem rēķiniem.
Kā liecina SPRK apkopotā informācija, 45,5% jeb 5 lietotāji bijuši neapmierināti par ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja izrakstīto rēķinu, savukārt 18,2% jeb 2 – par to, vai ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi ir piemēroti pareizi. Vienlīdz liels sūdzību skaits saņemts arī par ūdenssaimniecības pakalpojuma kvalitāti un līgumos iekļauto informāciju.
“Sūdzību un sniegto telefona konsultāciju skaits par ūdenssaimniecības pakalpojumiem pēdējo trīs gadu laikā nav būtiski mainījies. Esam novērojuši tendenci, ka lielu daļu no jautājumiem lietotāji atrisina sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju, neiesaistot SPRK. Šie rādītāji vienlīdz liecina par komersantu attīstību sekmēt pakalpojumu kvalitāti un būt orientētam uz lietotāju interesēm,” stāsta Ūdenssaimniecības nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Ieva Rozentāle.
SPRK pārraudzībā ir noteikt ekonomiski pamatotus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus. To, vai komersants pareizi piemērojis ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu, lietotājs var uzzināt, iepazīstoties SPRK interaktīvajā tarifu kartē, kur redzami visu Latvijas regulēto uzņēmumu tarifi. Kopumā SPRK uzrauga 63 uzņēmumus, kuri ir reģistrējušies SPRK reģistrā un ir tiesīgi sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus.
Vienlīdz SPRK pārbauda un izvērtē līgumā esošo nosacījumu atbilstību regulējumam savas pārraudzības ietvaros, piemēram, vai līgumā noteiktie tehniskie kritēriji, tostarp mēraparāta mezgla izbūves nosacījumi atbilst nozares regulējumam. Tāpat, ja komersants ir pārtraucis sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājam, SPRK pārbauda, vai komersants ir rīkojies tiesiski.
“Jāatzīst, ka sniedzot konsultācijas iedzīvotājiem par līguma noslēgšanu, daļai lietotāju rodas jautājums, vai īrnieks var noslēgt līgumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu. Diemžēl īrniekam šādas tiesības nav, līgumu var noslēgt vienīgi nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu gadījumā tie ir visu dzīvokļu īpašnieku kopība),” skaidro Ieva Rozentāle.
Plašāk ar sūdzību pārskatu 2020. gadā var iepazīties SPRK sagatavotajā interaktīvajā infografikā.