Elektronisko sakaru nozares ieņēmumi pērn sasnieguši 590 milj. eiro

Drukāt
Elektroniskie sakari

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopējie elektronisko sakaru operatoru ieņēmumi veido 590 milj. eiro
Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Mobilā tīkla ieņēmumu apjoms sasniedz augstāko līmeni
Pērn no kopējiem elektronisko sakaru komersantu ieņēmumiem lielākā daļa jeb 64% bija par pakalpojumiem mobilā tīklā. Mobilā tīkla operatori 2023. gadā kopumā guva 349 mij. eiro ieņēmumus no galalietotājiem (fiziskām un juridiskām personām), galvenokārt par balss sakaru, īsziņu un interneta pakalpojumu sniegšanu. Šāds ieņēmumu apjoms ir lielākais kopš 2019. gada, bet pēdējo trīs gadu laikā tas vidēji ik gadu pieaug par 10%. Ieņēmumu pieaugums lielākoties skaidrojams ar mobilo pakalpojumu izmantošanas popularitāti un to, ka katru gadu pieaug galalietotāju skaits, iespējams, arī tarifu pieauguma ietekme.

Mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits augstākais pēdējo 5 gadu laikā
Pagājušā gada beigās Latvijā bija 3,2 milj. aktīvo mobilo pakalpojumu pieslēgumu. No tiem 2,3 milj. (71%) bija balss sakaru pieslēgumi, 13% – pieslēgumi, kur interneta pakalpojumu lieto datorā vai planšetdatorā, izmantojot mobilā interneta rūteri, un 16% – starpierīču (M2M) saziņas pakalpojuma pieslēgumi.

Mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits ik gadu turpina pieaugt, 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, palielinoties par 5% un sasniedzot augstāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā.

Pērn balss un interneta pakalpojumus mobilā tīklā SIA “Tele2” nodrošināja 43% privātpersonu pieslēgumu, “Latvijas Mobilais Telefons” SIA – 34% un SIA “Bite Latvija” – 23%.

Mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm
Galalietotāji turpina aktīvi izmanot mobilā interneta pakalpojumu – pērn vidēji uz vienu pieslēgumu mēnesī patērēts 48 GB, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt šis rādītājs ir augstākais starp OECD valstīm[1]. Tas saistāms ar lietotāju izvēli par labu tarifu plāniem bez ierobežota datu apjoma, kas ļauj izmantot pakalpojumus ar apjomīgu datu patēriņu, piemēram, televīziju.

Televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās
Vidēji 73 mājsaimniecībās no 100 lieto televīzijas pakalpojumu, tomēr šis skaits kopš 2020. gada samazinās. Lielākā daļa (39%) no visiem TV pieslēgumiem ir interaktīvā IP televīzija, kas pēdējos piecus gadus samazinās, savukārt pieaug to lietotāju skaits, kuri izvēlas skatīties televīziju, izmantojot televīzijas programmu izplatīšanas platformas internetā, piemēram, Go3, Tet TV+ u.c. (+26% pret iepriekšējo gadu), izmantojot priekšrocību skatīties televīziju dažādās ierīcēs – datorā, planšetdatorā, viedtālrunī. Turpina samazināties arī lietotāju skaits, kas izmanto kabeļtelevīziju, virszemes televīziju vai satelīttelevīziju.

Fiksētais telefons 3 mājsaimniecībās no 100
Kopējais balss sakaru pakalpojuma pieslēguma skaits fiksētā tīklā katru gadu turpina kristies, pērn samazinoties par 19% pret 2022. gadu. Pērnā gada beigās aktīvi bija 25,8 tūkst. fiksētā tīkla balss sakaru pakalpojuma pieslēgumi fiziskām personām jeb 18% no kopējā pieslēgumu skaita. Attiecīgi lielāko daļu jeb 82% pieslēgumu izmanto juridiskās personas. Tas nozīmē, ka agrāk tik ļoti nozīmīgais fiksētā telefona pieslēgums atlicis vidēji vien trīs mājsaimniecībās no 100.

Optiskā interneta pieslēgumu skaits Latvijā starp 10 augstākajiem OECD valstīs
No visiem interneta pakalpojuma pieslēgumiem fiksētā tīklā lielākoties (78%) ir optiskā interneta pieslēgumi, tā skaita īpatsvars katru gadu pieaug. Optiskā interneta pieslēgumu skaita īpatsvars Latvijā ir viens no desmit augstākajiem starp OECD valstīm[2]. Apskatot pārējo tehnoloģiju datus, Latvijā vēl pieaug “Starlink” satelīta tehnoloģijas interneta pakalpojuma pieslēgumu skaits, uz pērnā gada beigām sasniedzot 643 pieslēgumus.

Latvijā interneta pakalpojumus fiksētā tīklā lielāko daļu (49%) no kopējā pieslēgumu skaita nodrošina SIA “Tet”, attiecīgi SIA “Baltcom” – 20%, SIA “BALTICOM” – 17%, savukārt 14% – pārējie 105 SPRK uzraugāmie komersanti.

SPRK pirmo reizi veic ģeogrāfisko apsekojumu par platjoslas interneta pieejamību
2023. gada vidū SPRK uzsāka datu apkopošanu no interneta pakalpojuma sniedzējiem par interneta pakalpojuma pieejamību Latvijas teritorijā. Datu analīze vēl turpinās par pakalpojuma pieejamību mobilā tīklā, bet pirmais apkopojums, kas ir par interneta pieejamību fiksētā tīklā, ir pabeigts.

Saskaņā ar SPRK datiem Latvijas teritorijā fiksētā interneta pakalpojums ir pieejams 80% no visām mājsaimniecībām, kur 62% mājsaimniecību ir iespējams nodrošināt interneta pakalpojumu, izmantojot optiku.

Plašāk ar SPRK apkopotajiem datiem iespējams iepazīties interaktīvajā infografikā. Vienkopus pieejami arī dati par elektronisko sakaru pakalpojumu rādītājiem 2019.–2023.gadā, kas atrodami SPRK tīmekļvietnes sadaļā “Nozares rādītāji”.


[1] https://www.oecd.org/sti/broadband/broadband-statistics/