SPRK uzdevums, kas noteikts likumā, ir nodrošināt iespēju visiem lietotājiem saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Atsevišķu eksportējošo uzņēmumu prioritizēšana uz citu lietotāju rēķina nav un nedrīkst būt SPRK mērķis. SPRK savā darbībā līdzsvaro visu iesaistīto pušu intereses, nodrošinot visu lietotāju (arī iedzīvotāju) tiesības saņemt drošus un nepārtrauktus pakalpojumus un norēķināties par ekonomiski pamatotiem tarifiem.
SPRK lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja ir šaubas par lēmumu tiesiskumu un pamatotību. Aizvadīto gadu laikā tiesa ir izskatījusi lietas gan par regulēto komersantu, gan lietotāju pieteikumiem par SPRK lēmumiem. Lielākajā daļā gadījumu tiesa SPRK lēmumus ir atzinusi par tiesiskiem un pamatotiem. Joprojām turpinās tiesas process, kur divi lieli regulējamie enerģētikas komersanti ir iesnieguši prasību tiesā, jo viņu ieskatā SPRK noteiktā kapitāla atdeves likme ir pārāk zema. Tiesas process turpināsies 2026.gadā. Ja kādam lietotājam ir pamatoti iebildumi par SPRK lēmumiem, tad pastāv iespēja vērsties tiesā. Ja argumentu pieteikumiem tiesā nav, tad tiek sniegti sagrozīti fakti un izteikti aicinājumi iesaistīties politiskā SPRK lēmumu vērtēšanā.
Par sagrozītu faktu būtu uzskatāms atsevišķu energoietilpīgu rūpniecības uzņēmumu pārstāvju apgalvotais, ka balansēšanas jaudu nodrošināšanas izmaksas tiek pamatā attiecinātas uz patēriņu. Gan konsultējot piedāvāto risinājumu 2024.gadā un 2025.gada sākumā, gan pēc lēmuma pieņemšanas 2025.gada pirmajā pusē SPRK ir tikusies ar tirgus dalībniekiem un skaidrojusi, ka nozīmīga daļa no balansēšanas jaudu nodrošināšanas izmaksām tiek attiecinātas proporcionāli balansa atbildīgās puses (gan patērētāju, gan elektroenerģijas ražotāju) nebalansa apjomam, lai motivētu visas iesaistītās puses šīs izmaksas samazināt. Turklāt papildu izmaksas, ja tās tiktu attiecinātas uz saražotās elektroenerģijas apjomu, vistiešākajā veidā atspoguļotos patērētāju maksātajā elektroenerģijas cenā, neradot motivāciju šādu izmaksu mazināšanai.
SPRK jau pirms elektroapgādes sistēmas sinhronizācijas atgādināja, ka enerģētiskajai drošībai ir sava cena, kuru mums jāmaksā visiem kopā. Lai dotu signālus sistēmas dalībniekiem strādāt pie mehānismiem un rast investīcijas, kas ilgtermiņā ļautu šīs izmaksas mazināt, tika izvēlēts ceļš izmaksas attiecināt uz sistēmas dalībniekiem. Tādējādi katrs sistēmas dalībnieks meklē optimizācijas iespējas savā pusē, pēc iespējas samazinot balansēšanas apjomus un izmaksas, un neatstājot visu atbildību tikai sistēmas operatora pusē, kas būtu dārgāks risinājums visiem iesaistītajiem. Šajā virzienā iet arī Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori, kur līdzīgi risinājumi tiek ieviesti pakāpeniski. Elektroenerģijas ģenerācija piedalās izmaksu segšanā. Vēl vairāk - līdzīgus pārmetumus SPRK no potenciālajiem ģenerācijas jaudu un uzkrātuvju attīstītājiem saņēma gan par izvēlēto balansēšanas jaudu izmaksu segšanas risinājumu, gan par lēmumu ļaut pārvades sistēmas operatora īpašumā esošajai BESS piedalīties Baltijas balansēšanas jaudu tirgū (BBJT). Ģenerācijas attīstītāji šajā gadījumā skatās uz investīciju aizsardzību (investīciju atmaksāšanās termiņiem), savukārt SPRK – uz kopējo likuma mērķi - saņemt pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām. SPRK lēmuma rezultātā kopš pārvades sistēmas operatoram piederošās BESS darbības uzsākšanas novembrī cenas BBJT ir samazinājušās līdz pielīdzināmam Somijas jaudu tirgus līmenim.
SPRK ir pārskatījusi elektroenerģijas un dabasgāzes sistēmas operatoru darbības efektivitātes regulējumu. Efektivitāte vairs nav komersantu izvēle, bet gan obligāts priekšnosacījums katram sistēmas operatoram. Tas, cik aktīva bija diskusija, kādi bija konsultāciju periodā saņemtie sistēmas operatoru iebildumi, kā arī, piemēram, AS "Gaso" publiskie komentāri par efektivitātes pasākumu pielietošanu, apliecina to, ka SPRK lēmumi, pretēji atsevišķu energoietilpīgu rūpniecības un datu centru uzņēmumu pārstāvju apgalvotajam, nav regulētajiem komersantiem labvēlīgi. SPRK lēmumi ir balstīti ekonomiskās pamatotības principos, ne tajā, lai būtu kādai no pusēm labvēlīgāki. Ikviens iesniegtais tarifu projekts tiek rūpīgi izvērtēts un iekļautās izmaksas, tostarp personāla izmaksas, tiek samazinātas atbilstoši metodikai.
Nav precīza atsevišķu energoietilpīgu rūpniecības uzņēmumu pārstāvju sniegtā informācija par elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu izmaiņām. SPRK pieņemtais lēmums paredz elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu samazinājumu no 2026.gada 1.janvāra. Un ja sadales sistēmai nodrošināto pārvades pakalpojumu tarifi samazinās nedaudz, tad pie pārvades sistēmas tieši pieslēgtu patērētāju tarifu samazinājums ir vidēji 7-10%. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas pārvades tarifiem 2026.gadā gaidāms pieaugums (https://news.err.ee/1609788984/estonian-government-orders-tso-to-prioritize-competitive-electricity-prices, https://news.err.ee/1609740681/elering-plans-to-raise-transmission-service-fee-by-almost-40-percent).
Regulēšanas praksē parasti nominālā kapitāla atdeves likme tiek piemērota nepārvērtētai regulējamo aktīvu bāzes (RAB) vērtībai, tomēr dažādu apstākļu (piemēram, nozares reformu, komersantu reorganizāciju) dēļ atsevišķās regulējamās nozarēs Latvijā aktīvu vēsturiskā iegādes vērtība nav nosakāma. Līdz ar to SPRK 2022. gadā Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikā noteica, ka, sākot ar 2025.gadu, kapitāla atdeves likme tiek piemērota nominālā izteiksmē, vienlaikus ieviešot nosacījumu, ka netiek ņemta vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanas ietekme, tādējādi nominālā likme tiek piemērota aktīvu vērtībai, izlaižot vismaz vienu regulārās pārvērtēšanas ciklu. Papildus jāatzīmē, ka komersanti turpina aizstāvēt savas tiesības uz augstāku kapitāla atdeves likmi (tostarp tiesvedībā), bet SPRK - lietotāju intereses norēķinos iekļaut samērīgu samērīgu peļņu, kas atspoguļo situāciju finanšu tirgos. Līdz ar to atsevišķu energoietilpīgu rūpniecības uzņēmumu pārstāvju paziņojumi nav precīzi un neatspoguļo SPRK pieņemto lēmumu būtību.
Regulatora lēmumi neizbēgami ir ar rezonansi, jo tiem ir ietekme gan uz tautsaimniecību, gan iedzīvotāju ikdienu. Lēmumi skar tik plašu loku, ka pušu intereses neizbēgami konfliktē. Subjektīvi vienmēr būs kāda puse, kurai šķitīs, ka tai pienākas prioritāte vai labvēlīgāki nosacījumi. SPRK uzdevums ir spēt uz lietām raudzīties objektīvi. Šī objektīvā īstenība ne vienmēr ir populāra, un demokrātiskā valstī ir tiesiski līdzekļi, kā risināt jautājumu, ja kādam šķiet, ka regulators ir kļūdījies, taču ticam, ka spējam sniegt pilnvērtīgus argumentus gan lēmumu izvērtējumam tiesā, gan arī šādā publiskās diskusijas formātā, cerīgi raugoties uz dialoga iespējām arī nākotnē.