Biežāk uzdotie jautājumi

Print

Ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā — visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu dzīvokļu īpašumu mājā dzīvokļu īpašnieki, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu īpašnieku lēmumu, pilnvaro vienu personu (kas var būt arī pārvaldnieks), sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līguma noslēgšanai un pilnvarotā persona slēdz pakalpojuma līgumu visu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta otrā daļa).

Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 8.pantam sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem sniedz saskaņā ar sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumu, kas noslēgts starp ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju un ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju par noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojuma saņemšanu. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana un lietošana bez sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līguma noslēgšanas ir aizliegta.

Līdzējiem līguma noteikumus ir jāspēj savstarpēji saskaņot tiesiski argumentētas un brīvas vienošanās ceļā. Tomēr, ja starp pakalpojuma sniedzēju un patērētāju rodas strīds par to, vai noslēgtajā pakalpojuma līgumā ietvertie noteikumi ir taisnīgi, jebkurai no līgumslēdzējām pusēm ir tiesības vērsties tiesā, Regulatorā, bet patērētājs ir tiesīgs vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Normatīvie akti nosaka gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan sabiedrisko pakalpojumu lietotāja pienākumus. Piemēram, lai tiktu noslēgts līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, sabiedrisko pakalpojumu lietotājam ir pienākums iesniegt pakalpojumu sniedzējam visus līguma noslēgšanai nepieciešamos dokumentus. Savukārt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības lūgt pilnvarotai personai iesniegt dokumentus, kas saistīti ar pilnvarojuma tiesiskuma pārbaudi.

Regulatora kompetencē ir uzraudzīt pakalpojuma līguma nosacījumus tiktāl, cik to nosaka likums ''Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums un citi ūdenssaimniecības nozares speciālie normatīvie akti. Regulators ir tiesīgs pārbaudīt, piemēram, vai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs piemēro Regulatora apstiprināto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu, vai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs ir tiesiski pārtraucis sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, vai līgumā tehniskie kritēriji, tostarp komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves nosacījumi, atbilst nozares normatīvajos aktos noteiktajam.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pastāvīgi jāizstrādā monitoringa (pārbaudes) programmu un vairākas reizes gadā ir jāveic dzeramā ūdens kvalitātes pārbaude. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē Veselības inspekciju par kārtējā monitoringa rezultātiem. Ja dzeramais ūdens attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā neatbilst dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasībām, bet nerada draudus patērētāju veselībai un minēto neatbilstību nevar novērst 30 dienu laikā, kā arī citā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi, Veselības inspekcija var noteikt ūdenim pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības (īpašas normas) uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Atkarībā no vietas, kur konstatēta ūdens kvalitātes neatbilstība, korektīvos pasākumus veic:

  • ūdens piegādātājs – sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, kura īpašumā ir ūdensapgādes infrastruktūra un kurš nodrošina apdzīvotas vietas ar dzeramo ūdeni. Ūdens piegādātājs ir atbildīgs par ūdens kvalitāti  līdz ūdens uzskaites mezglam (ieskaitot), kas izveidots uz ievada ēkā vai ēku grupā atbilstoši normatīvajiem aktiem (būvnormatīviem) par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju;
  • ūdensvada īpašnieks, valdītājs vai komersants – pakalpojuma saņēmējs, kura īpašumā ir ēkas iekšējais ūdensvads, kas nodrošina ūdens piegādi no sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja infrastruktūras līdz patērētāja dzeramā ūdens krāniem.

Vienā administratīvajā teritorijā var būt vairāki ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu savā administratīvajā teritorijā atbild pašvaldība atbilstoši likumam ''Par pašvaldībām”. Pašvaldība, noslēdzot līgumu, deleģē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus konkrētā teritorijā. Lai saņemtu ūdenssaimniecības pakalpojumus, sabiedrisko pakalpojumu lietotājam jānoslēdz līgums ar dzīvojamo māju apsaimniekotāju (daudzdzīvokļu mājā) vai tieši ar pakalpojumu sniedzēju (privātmājā). Slēdzot līgumus, jāņem vērā pašvaldības izdotie saistošie noteikumi, kuri nosaka savstarpējās attiecības starp ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu lietotājiem noteiktā administratīvajā teritorijā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji patstāvīgi slēdz līgumus ar pakalpojumu lietotājiem.

Ja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja sniegtais ūdensapgādes (ūdens ieguve un sagatavošana; ūdens piegāde) pakalpojuma apjoms vai kanalizācijas (notekūdeņu savākšana un novadīšana; notekūdeņu attīrīšana) pakalpojuma apjoms, vismaz vienā no minētajiem četriem sabiedriskā pakalpojuma veidiem pārsniedz 100 000 m3 gadā, tad ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Regulators veido reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību. Ūdenssaimniecības nozares komersanti, kuru sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms nevienā no minētajiem sabiedriskā pakalpojuma veidiem nepārsniedz 100 000 m3 gadā, netiek regulēti.

Pašvaldības noteiktās maksas par ūdenssaimniecības pakalpojumiem nav jāsaskaņo ar Regulatoru.

Regulators regulē un nosaka tarifus tikai tiem komersantiem, kuru sniegto ūdensapgādes pakalpojumu (ūdens ieguve un sagatavošana; ūdens piegāde) un kanalizācijas pakalpojumu (notekūdeņu savākšana un novadīšana; notekūdeņu attīrīšana) apjoms vismaz vienā no minētajiem četriem sabiedriskā pakalpojuma veidiem pārsniedz 100 000 m³ gadā.

Pārējo ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju uzraudzība un maksas par ūdenssaimniecības pakalpojumiem noteikšana ir pašvaldības pārziņā, neatkarīgi no tā vai pakalpojumu sniedzējs ir komersants, pašvaldības aģentūra vai pašvaldības struktūrvienība.

Pašvaldības ir atbildīgas par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā. Pienākums organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumus nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt ūdenssaimniecības pakalpojumus. Tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati (tostarp ar pašvaldības aģentūras vai pašvaldības struktūrvienības – dzīvokļu un komunālās saimniecības nodaļas starpniecību) vai pilnvaro komersantu sniegt pakalpojumus, ir pašvaldības izvēle.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 5.panta piekto daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir pienākums un tiesības pārraudzīt pašvaldību darbību šā likuma ietvaros. Līdz ar to, ar jautājumiem par konkrēto pašvaldības noteikto maksu aprēķinu un izmaksu pamatojumu ir jāvēršas pie pašvaldības vai pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

Rēķinu apkalpošanas izmaksas tiešo maksājumu gadījumā nav iekļautas ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifos, jo rēķinu izrakstīšana katram dzīvokļa īpašniekam atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma tiesiskajam regulējumam ir vērtējama kā dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā veiktas darbības. Par šo rēķinu apkalpošanu pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs aprēķināt papildu maksu.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifos tiek iekļautas tikai ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu līdz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas robežai saistītās izmaksas.

Ūdensapgādē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas (piederības) robeža ir robeža starp ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajām centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām un ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāja īpašumā (dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā) vai valdījumā esošajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām.

Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki ir izvēlējušies norēķināties ar pilnvarotās personas (piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieka) starpniecību, tad ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs izraksta vienu rēķinu par dzīvojamai mājai sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomu atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kas uzskaita mājai kopējā piegādātā ūdens apjomu, un atbilstoši apstiprinātajam tarifam. Minētā rēķina izmaksas ir iekļautas ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja tarifos.

Ja komersants izsniedz rēķinu katram dzīvokļa īpašniekam un katrs dzīvokļa īpašnieks veic norēķinus ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju (tostarp par ūdens patēriņa starpību starp komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un individuālo dzīvokļu ūdens uzskaites mēraparātu rādījumiem), tad minētais maksājumu veids atbilst Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam tiešo maksājumu veidam. Dzīvojamās mājas īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem), kuri izvēlējušies patstāvīgi norēķināties ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, jāsedz šo rēķinu apkalpošanas izmaksas (minētais izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3panta pirmās daļas, 17.4panta pirmās daļas un Pārejas noteikumu 15., 17., 19., 23., 25.punkta).